Kā es satiku karalieni Elizabeti Otro
Ja vēlaties lasīt jautru, bet patiesu stāstu, kas savieno Austrāliju ar Latviju caur vienu latviešu puisi, – te būs! :) Skat. Grīnsboro vēstures biedrības apkārtrakstu no 2. līdz 4. lapaspusei
Izvērst ierakstuJa vēlaties lasīt jautru, bet patiesu stāstu, kas savieno Austrāliju ar Latviju caur vienu latviešu puisi, – te būs! :) Skat. Grīnsboro vēstures biedrības apkārtrakstu no 2. līdz 4. lapaspusei
Izvērst ierakstuJaunībā man bija divi moči. Kad 1960. gadā emigrējām no Austrālijas uz Ameriku, tādā pilsētā, kurā apmetāmies – Losandželosā, – bez personīga transporta līdzekļa neiztikt. Runāja, ka lielās autofirmas nobloķējušas
Izvērst ierakstuKā jau pirms kāda laika rakstīju, Grīnsboro vēstures biedrība (Austrālijā) ir izdevusi manu atmiņu stāstu “Remembering my grandparents: a hot Australian summer” drukātā grāmatā, kurā apkopoti līdzīgi stāsti par visu
Izvērst ierakstuKo Tu neteiksi? Viena latviešu ģimene ir atstājusi topogrāfisku pēdu tur, kur tā dzīvoja 9 gadus – Greensborough no 1951. līdz 1960. gadam! Izrādās, uzkalniņu aiz mūsu mājas tagad sauc
Izvērst ierakstuTik daudz gadu pagājis, un tomēr vēl nespējam tikt galā ar kara atstāto “mantojumu” – sašķeltību, kas radusies, reizēm pat vienas ģimenes locekļiem karojot dažādās pusēs.
Izvērst ierakstu“Mēs esam ceļā uz robežu, kas šķērso kalnus. Esmu mudžaheds – no attāluma mani nevar atšķirt no pārējiem tradicionāli tērptajiem, bārdainajiem islāma karotājiem. Bet man nav ieroča, kaut gan arī
Izvērst ierakstu