Izlietoto iepakojumu depozīta sistēma jāievieš arī Latvijā!

Viena no mūsu – Latvijas lielākajām bagātībām ir mūsu daba, kas uz citu valstu fona ir saglabājusies tīra un zaļa. Tā ir bagātība, kas mums jāsargā. Tādēļ man neliek mieru vairākas nozīmīgas lietas, ko ne šajā, ne iepriekšējos parlamenta sasaukumos nav izdevies sakārtot. Viena no tām ir PET pudeļu un cita veida iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana. 

Gan Ministru kabinetā, gan Saeimā depozīta sistēmas ieviešana ir jau vairākkārt skatīta. Diemžēl nevienā no gadījumiem rezultāts nav bijis pozitīvs, un dažādu ieinteresēto pušu nesaskaņu rezultātā depozīta sistēma nav ieviesta. Jāapzinās, ka ir nozares un uzņēmēji, kas sistēmas ieviešanas rezultātā var zaudēt daļu no sava biznesa apgrozījuma un peļņas. Būtiskākie zaudētāji sistēmas ieviešanas rezultātā var izrādīties atkritumu apsaimniekotāji, un tieši no viņu lobija arī nākotnē jāsargājas, lai sistēmu tomēr ieviestu.

12. Saeimai vēl būs iespēja spert būtisku soli uz priekšu un ieviest depozīta sistēmu. Jautājumu ir aktualizējusi Latvijas iedzīvotāju iniciatīva, kas portālā Manabalss.lv savākusi vairāk nekā 11 tūkstošus parakstu. Tas skaidri apliecina, ka iedzīvotāji vēlas šo sistēmu un ir gatavi to lietot. Pavasarī Saeima vērtēja iniciatīvu un ir uzdevusi VARAM līdz nākamā gada 1. martam Saeimā iesniegt informatīvu ziņojumu par iespējām veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu PET pudeļu, stikla pudeļu un skārdeņu, kā arī cita veida iepakojuma depozītu sistēmas izveides principus.

Depozīta sistēmas ieviešanā mūs krietni apsteiguši gan lietuvieši, gan igauņi. Vēl pirms VARAM ziņojuma, kurā tiks apskatīti arī Igaunijas un Lietuvas piemēri, ir skaidrs, ka ieguvumi ir būtiski un sistēmu iespējams ieviest bez īpašām izmaksām valstij. Depozīta sistēma Eiropā ir ieviesta desmit valstīs, un šajās valstīs (arī Lietuvā un Igaunijā) atpakaļ tiek savākti aptuveni 90% no izlietotajiem iepakojumiem. Savukārt pirms sistēmas ieviešanas lietuvieši spēja savākt atpakaļ vien trešdaļu no iepakojumiem. Tā ir ļoti liela atšķirība, ja vērtējam ietekmi uz mūsu vidi.

Ir vismaz trīs varianti, kā sistēmas ieviešanu finansēt –

1. no valsts;
2. no uzņēmēji, kuri tirgo un/vai ražo preces attiecīgajos iepakojumos;
3. no uzņēmējiem, kuri uzstāda iepakojuma savākšanas automātus.

Ņemot vērā alternatīvas, no pirmā varianta droši vien varam atteikties. Ja sistēmu finansē uzņēmēji, tad sarunu ceļā ir jāatrod labākais vidusceļš, lai sistēmas ieviešana nesadārdzina produktus un nerada zaudējumus uzņēmējiem. Man interesants šķiet trešais risinājums. Medijos ir izskanējusi informācija, ka, piemēram, norvēģu uzņēmums, kurš ražo iepakojuma savākšanas iekārtas, ir gatavs tās arī pats uzstādīt bez sākotnēja finansējuma no mūsu puses. Šādā gadījumā automātu uzstādītāji pēc sistēmas ieviešanas varētu saņemt 0,01 – 0,02 eiro par katru nodoto iepakojumu. 

Tie ir tikai piemēri, labākais risinājums ir jāatrod sarunās ar vietējiem tirgotājiem un ražotājiem. Pozitīvs signāls sistēmas ieviešanai ir arī tas, ka Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija ir apliecinājusi, ka uzņēmumi ir gatavi ieviest un uzturēt depozīta sistēmu. 

Lietuvā sistēmas ieviešana valstij neizmaksāja neko. To finansēja uzņēmēji, tajā ieguldot aptuveni 30 miljonus eiro, un šobrīd uzņēmēji arī sistēmu uztur. Lietuvieši arī rēķinājuši ieguvumus ne vien videi, bet tāpat ekonomikai – jaunā depozīta sistēma radīs aptuveni 1000 jaunu darba vietu, lielākoties savākto iepakojumu atkritumu pārstrādē.

Pavasarī, kad Saeimā nonāks VARAM sagatavotais ziņojums un būs skaidrs, kādas izmaiņas likumdošanā nepieciešamas, ir operatīvi jārīkojas. Varam spert nepieciešamos soļus, lai jau tuvākajā nākotnē mūsu ceļmalas, pļavas un meži būtu tīri no izlietotām pudelēm un skārdenēm. Tad pavasara lielajās talkās varēsim sakopt Latviju vēl labāk, jo nebūs jātērē resursi, lai lasītu tukšās PET pudeles!