Piektdienas “100. pants”: dīvains mistrojums!
26. augustā pie diskusiju galda sēdās VL/TB-LNNK un Šlesera Reformu partijas pārstāvji. Nevelkot garumā – šeit četras “pērles”, kas liek baidīties par Latvijas nākotni, jo tās atklāj lielu nezināšanu, ko papildina prasta demagoģija.
Pirmkārt, Šlesers pamatoja, ka lielais tūristu pieplūdums Rīgā pastāv, vienīgi pateicoties “Air Baltic”. Kā tad izskaidrojams tas pats Tallinā, kur nav “Air Baltic”? Neviena puse it kā nav pamanījusi, ka Rīgā, tāpat kā Tallinā, piestāj Baltijas un Vidusjūras milzīgie kruīza kuģi, dažkārt pat trīs reizes dienā.
VL/TB-LNNK pārstāvis arī nemācēja neko teikt pretī A. Šleseram, kas savukārt to vien zināja, kā lielīt Fliku. Tikai sarunas vadītājs pamanījās aizrādīt, ka Andris Šķēle ar savu finansistu tikās ar ukraiņu uzņēmējiem Kijevas lidostā, ko vēlāk uzzināja mūsu premjers.
Otrkārt, abas puses pārmeta premjeram Dombrovskim, ka tas nav piesaistījis skandināvu investorus Latvijā. Interesanti, kā viņš to būtu varējis izdarīt, ja Latvija tobrīd bija uz maksātnespējas robežas un kredītaģentūras teica, ka valstī investēt nevar? Grieķija un Portugāle, kas vēl joprojām atrodas Latvijas situācijai līdzīgā krīzes bedrē, to nevar. Tagad Latvija var aizņemties privātā sektorā, kredītreitings ir uzkāpis uz augšu, bet diemžēl ne tik augsti kā Igaunijā. Vai mums vajadzīga jauna “gāzes grīdā” politika?
Treškārt, visi ļoti grib skandināvu investorus, bet uzbrūk skandināvu bankām. Vai igauņiem nācās glābt savu “Parex”? Viņi sen atzina, ka nevar glābt savas bankas, un šo nozari atdeva skandināviem, jo tās bankas nebūs jāglābj. Vislatvieši grib, lai valsts liek naudu Latvijas bankās, bet kam pieder šīs bankas? Vai tās pamatā nepieder tagad austrumu kapitālam?
Ceturtkārt – un šajā punktā gan vislatviešiem taisnība, – tas, ka 10000 krievu studenti, mācoties krieviski un angliski (sic) Latvijas augstskolās, izglābs Latvijas ekonomiku, ir vāji slēpts jaunas pārkrievošanas pieteikums! Kur tad paliek latviešu valoda? Tagad studenti medicīnu mācās gan latviski, gan angliski – un dažs labs ārzemju students „aizķeras” Latvijā un brīvi strādā ar pacientiem latviski.
Ar lielām pūlēm mēs novērsām šādu priekšlikumu pieņemšanu jaunajā Augstskolu izglītības likumā, jo SC, ZZS un PLL balsoja par to. Tikai pateicoties Prezidenta rīkojumam nr. 2, ZZS nobijās no saviem vēlētājiem un pārsviedās pie Vienotības un VL-TB/LNNK pozīcijas, balsojot pret.
Nez vai šur tur pamanītā pārdevēju uzrunas forma klientiem, atgriežoties pie padomju okupācijas divvalodības, “lūdzu/požaluista” vienkārša “lūdzu” vietā ir jau signāls, kas rāda nākotnes ainu…
