Vēlreiz par valsts karogiem 21. augustā

Rakstīju jau, cik dīvaini tas izskatījās, ka pie Brīvības pieminekļa, noliekot ziedus valsts de facto neatkarības atjaunošanas dienā, neplīvoja valsts karogi. Tagad tiek aizrādīts, ka 21. augustu vajadzēja iepriekš izsludināt par oficiālu valsts svētku dienu, tad būtu karogi. Vai tas nav nožēlojami?

Manuprāt, tas tiešām IR nožēlojami… Mēs nekā nevaram izdarīt, ja kāds iepriekš nav ar likuma spēku pateicis priekšā, ko drīkst un ko nedrīkst. Lietas, kas normālās valstīs ir pašas par sevi saprotamas, mūs paralizē, jo nenāk norādījums no augšas…

Latvijā jau tā ir vairāk oficiālu sēru un svinību dienu, nekā kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem. Vai vēl jāpieliek klāt? Vai tas, ka nezinām, kā rīkoties valstiski, nav mantots padomju “obligātums” mūsu domāšanā? Visu jāpasaka priekšā! Bet vai, šādi uzvedoties, mēs kļūsim patriotiskāki? Kur paliek veselais saprāts, dabiskā valsts un nacionālā dziņa?

Rīgas svētkos varēja redzēt plīvojam tikai Rīgas karogus. Tātad, Rīga ir pilnīgi atdalīta no Latvijas? Esam sadalīti: jūs (Latvija) – mēs (Rīga). Sanāk, Rīgai nav nekāda sakara ar to, ka 21. augustā atguvām pilnībā valstisko neatkarību. Starp citu, tas notika tepat Rīgā. Ar Saeimas balsojumu.