Mani pirmie darbi parlamentā

Vispirms vēlos pateikt, ka man ir gandarījums par to, ka ir izdevies izveidot koalīciju, kas orientēta uz valsts ekonomisko attīstību. Šoreiz valdības veidošanas process bija neierasts Latvijai! Citi to sauc par plūkšanos, strīdēšanos, amatu dalīšanu, bet es tajā saskatīju ko citu – demokrātiju. Tās domstarpības, ko sabiedrība redzēja Vienotības iekšienē, parāda, ka ir Latvijā vismaz viena liela politisko partiju apvienība, kurā valda demokrātija, nevis ir viens oligarhs, kurš atļauj vai neatļauj, vienpersoniski nodiktē partijai, kā un ko lemt! Esmu drošs, ka pēc šī sarežģītā valdības veidošanas procesa, nāks produktīvs un Latvijai nepieciešams darbs. Atgādinu, ka Holandei pagāja seši mēneši, kamēr tika izveidota valdība pēc vēlēšanām.

Latvija – alternatīvās enerģijas lielvalsts

Uzskatu, ka Latvijai jākļūst par alternatīvās enerģijas lielvalsti. Mums daba un ģeogrāfiskais novietojums devis visus nepieciešamos priekšnoteikumus, lai tas notiktu. Atliek vien pašiem paveikt mājas darbus! Latvijā var izmantot vēja, saules, hidroenerģiju, zemes siltumu, bet pats galvenais – mums ir milzīgs neizmantotās biomasas potenciāls!

Lai mēs sāktu izmantot vietējos enerģijas resursus daudz lielākā apjomā, ir nepieciešams sakārtot likumdošanu. Un to uzskatu par vienu no savām prioritātēm strādājot parlamentā. Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, nepieciešams alternatīvās enerģijas likums, kas potenciālajiem investoriem ļautu skaidri saprast valsts attieksmi pret šo nozari un perspektīvas tuvākā un tālākā nākotnē. Ar šī likuma palīdzību jālikvidē kvotas alternatīvās enerģijas ražošanai, jānosaka saprātīga cenu politika un jānodefinē enerģijas ražošanas noteikumi ilgtermiņā, lai garantētu nozarei stabilu ilglaicīgu attīstību.

Šai nozarei un noteikumiem jābūt maksimāli atklātiem un skaidriem, lai līdz minimumam izskaustu korupcijas iespējamību, kas ir jau nodarījusi būtisku kaitējumu  ne vienai nozarei vien Latvijā.

Izglītība

Saeima jau divus sasaukumus – 8 gadus nav spējusi vienoties un pieņemt augstākās izglītības likumu. Ja ņem vērā, ka viena no mūsu tautas bagātībām ir augstais izglītības līmenis un kvalificēts darbaspēks, tad šāda „muļļāšanās” ir traģiska valsts nākotnei.

Lai augstākās izglītības mācību iestādes varētu attīstīties, tām jādod maksimāli liela neatkarība un patstāvība saimnieciskajos jautājumos. Ir nesaprotama situācija, kad no augstskolām un universitātēm tiek prasīti labi saimnieciskie rādītāji, bet tās savai izaugsmei nevar izmantot resursus, kuriem pēc loģiskas būtu jābūt to rīcībā. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte nevar apgūt Eiropas fondu līdzekļus, jo nav pieejams līdzfinansējums. Ja zeme, uz kā atrodas universitāte, būtu tās īpašumā, to varētu ieķīlāt un iegūt līdzfinansējumu, ko kopā ar Eiropas līdzekļiem ieguldīt zinātnē un izglītībā. Šo ačgārnību apņemos risināt jau tuvākajos mēnešos.

Progresīvā nodokļu sistēma

Vienotības priekšvēlēšanu programmā tikai teikts, ka Latvijas nodokļu politikā jāievieš progresīvi principi. Strādājot pie Latvijas nodokļu politikas reformas, mana prioritāte būs panākt, lai Latvijā nodokļus maksātu arī bagātnieki, ne tikai sabiedrības vidusslānis un trūcīgākie.

Progresīva nodokļu sistēma ir modernas industriāli attīstītas valsts pašsaprotama sastāvdaļa. Ieviešot progresīvo nodokļu sistēmu, mums jābūt gudriem, lai maksimāli samazinātu iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas. Piemēram, jāizskauž ofšori, kur oligarhi un citi shēmotāji veikli iemanījušies noslēpt savus uzkrājumus. Bet tas jādara ne vien Latvijas, bet visas Eiropas  un pasaules mērogā. Eiroparlaments un G20 jau spēruši pirmos soļus šajā virzienā.

Ir svarīgi, lai Baltijas valstīs veidotos vienota nodokļu politika, tādēļ, un arī lai rastu labākos risinājumus, mums šajā jautājumā jāstrādā roku rokā ar Igaunijas un Lietuvas politiķiem. Ņemot vērā, ka par progresīviem nodokļiem pirms vēlēšanām iestājās gan Vienotība, gan ZZS, Latvija varētu būt tas, kas uzņemtos iniciatīvu šajā procesā!

ES naudas apguve

Esmu gatavs meklēt to „korķi”, kas ir nosprostojis Eiropas fondu naudas apguvi pilnvērtīgā apjomā Latvijā. Ir svarīgi, lai šo „korķi” parlamentam kopā atbildīgajām ministrijām izdotos noņemt un Latvija kļūtu par pirmrindnieci ES līdzekļu apguvē.

Laikā, kad ir apgrūtināta ārzemju investīciju piesaiste, ES nauda ir svarīga esošajām un jaunu darba vietu radīšanai, nodokļu pienesumam budžetā un visai tautsaimniecības attīstībai. Uzskatu, ka šo līdzekļu apguve ir jāvienkāršo, jāsamazina birokrātiskais process un jānodrošina skaidra, kompakta un caurspīdīga institūcija, kas var šos procesus pārraudzīt un stimulēt.