Polijas senatoru vizīte Latvijas parlamentā

Otrdien Saeimā ieradās augsti viesi no Polijas – senators Bogdans Klihs (Polijas Republikas Senāta Ārlietu un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, bijušais aizsardzības ministrs) un senatore Danuta Jazloviecka (bijusī Eiropas Parlamenta deputāte); vizītei pievienojās arī Polijas vēstniece Latvijā – Monika Mihališina. Sarunu noslēgumā klātesošie kopīgi parakstīja paziņojumu par atbalstu Ukrainai un Krievijas agresijas nosodījumu.

Paziņojumā parlamentārieši noraida Krievijas maldinošos apgalvojumus, ka Ukraina un NATO veiktu provokācijas, un aicina Krieviju nekavējoties izbeigt situācijas eskalāciju, bet NATO un ES dalībvalstis sniegt vispusīgu atbalstu Ukrainai. Piedevām, uzsvērta nepieciešamība nekavējoties uzsākt sarunas par Ukrainas uzņemšanu ES.

Bijām gandarīti, cik ļoti sakrita mūsu domas. Vēlos izcelt, ka senators Klihs bija ļoti pateicīgs par Latvijas un vispār triju Baltijas valstu atbalstu Ukrainai ar ieročiem un to lietošanas instruktoriem – jo tas savā veidā uzmundrinot arī Poliju, tā ir solidaritāte darbībā.

Senators uzsvēra, ka Polijas drošība nav iedomājama bez Ukrainas. Arī pats atkārtoju jau nesenajos rakstos minēto, ka Ukraina ir Eiropas vairogs pret Krievijas agresiju, – un cerams, ka šī apziņa sāk veidoties arī Rietumeiropā. Krievija – vai precīzāk, Vladimirs Putins mēģina sevi nostādīt pasaules centrā un noteikt dienaskārtību, lai citu valstu vadības domātu, kā viņam izpatikt.

Taču pasaulē šobrīd pieaug apziņa, ka Putins ir vienkārši bīstams un nekādu kompromisu būt vairs nevar. Strīdus ābols gan šeit varētu izrādīties “Nord Stream 2”, lai arī ASV prezidents Džo Baidens jau ir pateicis, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Ukrainai projekts tiks slēgts. Taču nav līdz galam skaidra Vācijas nostāja.

Tomēr kompromisu ceļš šeit būtu strupceļš, jo viss notiekošais ir vēršanās pret Eiropas drošības sistēmu. Noteikti to sāk saprast Vācija, arī Itālija un Francija. Situācija, kurā Putins dominē vispārējās uzmanības lokā, var izrādīties ļoti īslaicīga. Vismaz Eiropā – jo, piemēram, Ķīnu Krievija ir dabūjusi savā pusē un kopā ar to cenšas mazināt ASV ietekmi, kurai nu ir jācīnās divās frontēs.

Šī bija viena no tām reizēm, kura pierāda, cik laba tomēr ir iespēja tikties klātienē un gan pie sarunu galda, gan kuluāros izrunāt lietas, kuras nevarētu izteikt, piemēram, bezpersoniskās e-pasta sarakstēs. Vecā, tradicionālā parlamentāriešu diplomātija neklātienē īsti nedarbojas.

Cerams, ka mums būs arī atbildes vizīte (kad jau būs skaidrāks, vai izdevies novērst kara apdraudējumu Ukrainā) Baltijas valstu un Polijas sadarbības stiprināšanai drošības un aizsardzības jomā. Piedevām jūnijā tepat Rīgā plānots Trīs jūru samits, kura mērķis ir 12 ES dalībvalstu (Latvijas, Austrijas, Bulgārijas, Horvātijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas) sadarbība transporta, enerģētikas un digitālās komunikācijas jomās.