Ojārs Ēriks Kalniņš. Diplomāts, politiķis, draugs…

Ojāru Ēriku Kalniņu pieminot, piektdien uz ielas runāju ar “Panorāmas” žurnālistiem; aicinu, pirms lasāt tālāk, noskatīties šo sižetu kopumā (mans teksts no 00:43):

Bet vēl gribu piebilst arī sekojošo – no dažādu laiku atmiņām.

Bijām divi latviešu jaunieši; ejot pa Amerikas lielpilsētas platajām ielām, apspriedām, ko katrs darīs, lai Latvija atkal būtu brīva. Mums katram bija savs ceļš ejams, un šķiet, ka pagāja tikai brīdis, kad jau atradāmies brīvā Latvijā.

Vēl viens brīdis, un mēs kā “lietussargu bērni” tikām abi ievēlēti 2010. gadā Saeimā no viena un tā paša saraksta. Šķiet, vēl tikai brītiņš, un jau bijām kopā ar Saeimas ārlietu komisiju, kuru Ojārs vadīja, ASV kongresā un senātā 2016. gadā. Mums bija jāzina, vai kas mainīsies ASV politikā pret Baltijas valstīm pēc prezidenta vēlēšanām. Visilgāk uzturējāmies pie mūsu baltiešu drauga, senatora Džona Makeina.

Un tad pēkšņi, 14. oktobra ceturtdienas vakarā, pēc Saeimas neklātienes sēdes, kur viņš sēdēja tieši man aiz muguras, Ojāra vairs nebija! Vēl iepriekšējā dienā viedtālrunī sarakstījāmies, precizējot formulējumu par Baltijas valstu drošību Baltijas Asamblejas rezolūcijā…

Ojār – vieglas Tev smiltis!