Režisoram Askoldam Saulītim: ardievu, draugs!

Askolds Saulītis bija īpašs cilvēks. Labu sirdi, allaž laipns un pieklājīgs, ar skrupulozu vērību uz detaļām. Lielisks režisors, operators, scenārists.

Pirmoreiz klātienē sastapos ar viņu 2006. gadā (vai varbūt tas bija 2005. gada nogalē), kad Askolds pēc paša iniciatīvas vērsās pie manis ar piedāvājumu veidot dokumentālu filmu par manām gaitām Afganistānā 1980-os gados, kur kā brīvprātīgais no Zviedrijas tiku meklējis gūstekņus – baltiešu karavīrus. No Latvijas toreiz Afganistānā bez izvēles iespējas padomju armijas sastāvā karoja 3640 puiši.

Tolaik pats biju izveidojis reportāžas īsfilmu par šiem centieniem (Ar partizāniem Afganistānā, 1988); nu kopā devāmies atkal turp, izstaigājām “vecās takas”. Satikām manis pirms daudziem gadiem iepazītos personāžus – piemēram, vienu no Afganistānas modžahedu komandantiem Tahelu Šerzadu. Modžahedi bija opozicionāri-partizāni, kas nepiekrita PSRS veiktajai pakāpeniskajai Afganistānas okupācijai (šodien tas stipri sasaucas ar to, kā Krievija rīkojas pret savu kaimiņvalsti Ukrainu).

Aizbraucām uz Poli-Alamas pilsētu, kur toreiz biju arī 15 dienas mitinājies Šerzada mājoklī. Stāvam, gaidām ielas malā – tad redzam, nāk viens pamatīgs vīrs pāri laukumam, klibo. Jā, tas tiešām ir Tahels. Tā bija ļoti unikāla un emocionāla atkalredzēšanās.

No šīm aktivitātēm tapa Askolda Saulīša 2008. gada dokumentālā filma “Parāds Afganistānai”. Televīzijā gan tā diemžēl parādījās tikai dažus gadus vēlāk, kad apskatītais materiāls jau bija savu īsto aktualitāti zaudējis. Taču Askolda vadībā tik un tā ir tapusi lieliska laikmeta liecība.

Un te izveidojās īsta draudzība. Biju ļoti pateicīgs viņam par izrādīto interesi par latviešu karavīru gaitām Afganistānā, un sadarbībā iepazinu viņa ārkārtīgi interesanto iekšējo pasauli. Arī pēc darba pabeigšanas pie filmas nezaudējām sakarus. Klātienē pēdējoreiz satiku Askoldu pagājušajā gadā, kad viņš aizņēmās no manis fotogrāfijas savai topošajai filmai par Latvijas armiju (Mans zelts – ar Daiņa Īvāna scenāriju), kas tika parādīta televīzijā valsts svētkos, 11. novembrī, ar to godinot arī Latvijas armijas 101. gadadienu.

Askolds kā cilvēks man nozīmēja ļoti daudz, pavadu viņu aizsaulē ar milzu skumjām.

*** Askolds Saulītis (05.06.1966 – 10.03.2021) bija latviešu kino režisors un scenārists. Ievērojamākie darbi: “Svētku anatomija”, “Bermontiāda”, “Treniņa stunda”, “Atmodas antoloģija”, “Baltijas brīvības ceļš”, “Astoņas zvaigznes” un citi.

Abas tekstā pieminētās filmas par Afganistānu var noskatīties tiešsaistē:

► Ar partizāniem Afganistānā https://youtu.be/giM9MbJ2thQ

► Parāds Afganistānai https://www.filmas.lv/movie/1721/