Minhene, 1938 – Strasbūra, 2019
Senie grieķi mums to jau sen tika teikuši – vēsture attīstās cikliski, mainās tikai saturs.
Pirms nedēļas Strasbūrā bāzētā starptautiskā organizācija “Eiropas padome”, kas apvieno 47 valstis, nolēma savā Parlamentārajā asamblejā atjaunot balsstiesības Krievijai. Un tas ir īsts skandāls, ņemot vērā, ka savulaik šīs balsstiesības tika atņemtas, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Vai Krievijas attieksmē un rīcībā pa šo laiku kaut kas būtu mainījies?
Protams, šis lēmums izsauca lielu sašutumu un pretestību, sevišķi no Baltijas valstīm, Ukrainas, Gruzijas, Lielbritānijas u.c. Šobrīd Ukrainas un Gruzijas parlamentu nostāja ir diezgan kategoriska, pastāv iespēja, ka šīs valstis varētu attiecīgo organizāciju pamest pavisam. Un nevar noliegt, ka arī Latvijai šāds scenārijs varētu šķist vilinošs.
Tomēr uzreiz jāpiebilst – ne Latvijas vienas pašas, ne pat visu triju Baltijas valstu izstāšanās kopā īstenībā neko nedotu. Vajadzētu pievienoties, piemēram, Polijai un kādai no smagsvara Skandināvijas valstīm. Tāpēc drīzāk būtu lietderīgi palikt un cīnīties par to, lai šīs balsstiesības Krievijai tiek atkal atņemtas – Vācijas un vēl citu valstu iebildums par to, ka šādi var atgādināt Krievijai tās pārkāpumus, manuprāt, neiztur nekādu kritiku. Ar krieviem šādas debates būs neauglīgas, aneksija ir aneksija ir aneksija… Krimas pievienošana Krievijai ir identiska 1938. gadā notikušajai Sudetijas apgabala aneksijai, ko veica hitleriskā Vācija. Un tas toreiz bija patiesais Otrā pasaules kara cēlonis!
EPPA balsstiesību atjaunošana Krievijai šobrīd ir faktiski tā saucamais “appeasement”, cauri vēsturei pazīstama krīzes dzesēšana caur piekāpšanos agresīvai varai “tā mīļā miera labad”. Bet Krievija saskaņā ar savu ideoloģiju šādu piekāpšanos tulkos tikai kā Eiropas vājuma pazīmi. Iespēja tās pilsoņiem izmantot Eiropas Cilvēktiesību tiesas resursus, protams, ir nozīmīga, tomēr vai tā beigās nesanāk tikai tāda “vīģes lapa”, ar kuru Krievija piesedz savu nesmukumu, tālāk notiekošo uztverot kā zaļo signālu savam rīcības stilam.
