Latviešiem savs Džeimss Bonds?

Runājot par likumprojektu par aizliegumu arī bijušajiem PSRS un Latvijas PSR VDK informatoriem kļūt par pašvaldību un tāpat Saeimas deputātiem, 8. februāra Saeimas plenārsēdē ar kaismīgiem iebildumiem uzstājās deputāts Valdis Kalnozols, kurš cita starpā teica arī šādus vārdus:

“Sāk parādīties tā saucamie priekšvēlēšanu vēstneši – atraktīvi likumprojekti cīņā pret tautā nīstamo VDK. Lejiņa kungs (kurš arī ir šī autors), varbūt pastāstiet savas darbības Afganistānā! Kuri vēl bez Gunāra Meierovica pārstāv Latvijā Centrālo izlūkošanas pārvaldi?

Vai SAB Kažociņa kungs ir… bija vai nebija ārzemju dienesta MI6 pārstāvis? Kā mēs noskaidrosim, kuri ir CIP, Mossad, MI6, FSB un citu ārvalstu dienestu pārstāvji? VDK patīrītā kartotēka Delta, un čekas maisos mēs vēl varam atšifrēt VDK darboņus. Bet kā mēs noteiksim citu ārzemju dienestu pārstāvjus?”

Pirmkārt, šis manā skatījumā ir diezgan rupjš deputāta un vispār jebkuras ētikas pārkāpums, jo ar šiem vārdiem Kalnozols faktiski atkārto pirms daudziem gadiem pret mani vērstos VDK apmelojumus, kuru mērķis toreiz bija diskreditēt manus centienus Latvijas brīvības atgūšanai. VDK sagudrojumos attiecībā uz mani bija minēti gan visi “Kalnozola sarakstā” nosauktie dienesti, gan vēl citi.

Savulaik diskusiju pasākumā ar Afganistānas veterāniem gadījās satikt Jāni Lapsu, kurš šo bija publicējis savā grāmatā “Kalnu grāmata: Afganistānas etīdes”. Viņš man publiski atvainojās un apliecināja, ka esot piespiests tā rakstīt pēc pavēles “no augšas”.

Deputātam Kalnozolam derētu atjaunot sava amata nosaukuma labo slavu, pielietojot kaut vai loģisko domāšanu. Vai CIP aģents, piemēram, varētu atļauties paust tādus viedokļus par Afganistānu, kā tas ir manās grāmatās un filmās par minēto periodu? Starp citu, tas viss ir plaši pieejams iepazīšanai; protams, neceru, ka pie grāmatu lasīšanas ķersies Kalnozols, taču Jums gan iesaku, materiāls ir interesants.

Piemēram, manas atmiņas ir fiksētas stāstos “Toreiz Afganistānā” un “15 dienas ar partizāniem”, tāpat grāmatā “Mūra drupinātājs” un Askolda Saulīša dokumentālajā filmā “Parāds Afganistānai”. Pa kādam rakstu fragmentam var atrast arī šajā mājaslapā, piemēram, http://www.lejins.lv/2010/09/05/afganu-kalns-afghan-mountain/. Arī filma ir noskatāma tepat – http://www.lejins.lv/2010/08/18/ar-partizaniem-afganistana/.

Runājot par filmām… Latvijā tagad attīstās piedzīvojumu kino, nupat palaidām pasaulē “Nameja gredzenu”. Varbūt visu šo jānodod Ēķa un Graubas komandai, lai uztaisa kādus “latviešu Džeimsa Bonda piedzīvojumus” par to, kā viens latvietis ir piemuļķojis reizē visus pasaules drošības dienestus!

Patiesībā tas varētu nemaz arī nebūt joks. Jau gadus piecus laiku pa laikam apsveru domu, ka mani atmiņu pieraksti tik tiešām varētu kļūt par krietnas piedzīvojumu filmas pamatu.