Brexit, drošība, bēgļi
Nedēļas sākumā piedalījos kārtējā ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju delegāciju sanāksmē (COSAC), kurā šoreiz norisinājās tepat kaimiņos Tallinā, jo Igaunijai rotācijas kārtībā – tāpat kā Latvijai 2015. gadā – šobrīd ir tas gods sešus mēnešus (no jūlija līdz decembrim) būt prezidējošajai Eiropas Savienības valstij.
Kā jau varēja sagaidīt, sanāksmes dienaskārtībā bija trīs galvenie izaicinājumi ES drošībai – migrācija un bēgļu krīze (kuras ietvaros Eiropā ieplūdis liels skaits cilvēku, kas nelegāli sķērsojuši ES robežas kara bēgļu aizsegā), kā arī Lielbritānijas izstāšanās no ES.
Runāja “paši galvenie” – proti, ES “Brexit” sarunu vedējs Mišels Barnjē, ES drošības komisārs Džulians Kings un Eiropas Komisijas (EK) Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta direktora vietnieks Simon Mordue.
Brexit
Te ir vērts atgādināt par trim vienkāršiem jautājumiem, kas nereti pazūd informācijas plūdos par Brexit. Proti, ES turas nelokāmi pie trim postulātiem, kas Liebritānijai ir jāievēro. Un tie ir šādā stingrā secībā:
- Vienošanās par izstāšanos.
- Vienošanās par pārejas periodu.
- Nākotnes attiecības pēc izstāšanās.
Pirmajam pakārtoti trīs bloki:
– ES pilsoņu tiesības tiem pilsoņiem, kas paliek Lielbritānijā;
– Īrija nedrīkst pieļaut Ziemeļīrijas atdalīšanu ar jaunu robežu;
– Lielbritānijai jāpilda finansiālās saistības, ko tā uzņēmās, veidojot un pieņemot ES daudzgadu budžetu 2014-2020. gadam (zināms, ka tai bija liela ietekme šī grūtā jautājuma risināšanā).
Pie otrā ir viens bauslis, kuru nekādi nedrīkst pārkāpt: vienotais tirgus ir līme, kas satur kopā visas dalībvalstis. Ja izstājies, tad nevari cerēt uz tām pašām privilēģijām, kādas baudīji pirms izstāšanās.
Par trešo: tikai tad, kad būs atrisināti abi iepriekšejie jautājumi, var runāt par nākotnes attiecībām starp ES un Lielbritāniju.
Un nu jāsaka – virs izstāšanās sarunām ir savilcies liels, melns mākonis.
Pirms Tallinas sanāksmes tika nopludināts slepens dokuments ar aptauju, kuru veikusi Īrija starp pārējām dalībvalstīm ar nolūku noskaidrot, kā tās uztver Londonu kā izstāšanās sarunu partneri. Un visas valstis kā viena, tai skaitā Latvija, atzinušas – Lielbritānijai nav īstas skaidrības un viedokļa par augstākminētajiem jautājumiem. Vārdu sakot, Londonā valda juceklis.
Var piebilst, ka arī valdošajā Konservatīvajā partijā ir sašķelts viedoklis par izstāšanās noteikumiem, un sabiedrība īsti nesaprot, ko tas var nozīmēt valstīj. Tas, cik nopietni šī neskaidrība var attiekties arī uz ES nākotni, pavīdēja debatēs par ES drošību, kuras ievadīja ES drošības komisārs.
Drošība
Te jātzīst, ka ne jau veltīgi par EK drošības komisāru ir iecelts tieši brits. Lielbritānijai ir labas drošības struktūras, tā ir arī sava veida vidutājs starp ASV un ES ļoti sensitīvas informācijas apmaiņā (kas uz mums visiem attiecas tiešā veidā, sevišķi tad, ja būs jānovērš teroristu uzbrukumi).
Diemžēl netika jautājums, kuru uzdeva mūsu delegācijas vadītāja Lolita Čigāne – kā Lielbritānijas izstāšanās ietekmēs Drošības savienību un ko darīt, lai veicinātu ES naratīvu un iedzīvotāju izpratni par ES, novēršot turpmāku spekulēšanu un manipulēšanu ar to.
Te būs vietā atzīmēt arī vienu no galvenajiem izaicinājumiem, kurus savā runā minēja komisārs Kings, proti, kiberdrošību.
Tajā pašā dienā Briselē Eiropas Draugu domnīca rīkoja galotņu konferenci tieši par kiberdrošību. Latviju pārstāvēja Zanda Kalniņa-Lukaševica, kura atzina, ka Igaunija un Latvija ir izvirzījušās priekšplānā kā efektīvas valstis aizsardzībā pret kiberuzbrukumiem un ka mums ir viena no pasaulē labākajām drošības sistēmām, par kuru rūpējas Aizsardzības ministrijā pakļautībā esošā CERT (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija). 2016. gadā Latvijā noticis ap 60 000 kiberincidentu, no kuriem 600 bija politiski motivēti.
Tomēr Tallinas sanāksmē pārējās Baltijas valstis netika pieminētas, Igauniju izceļot kā paraugvalsti digitālajā jomā. Taču mūsu labos darbus un panākumus arī vajag izcelt – jo drosmīgs, pozitīvs tēls ir tikpat svarīgs mūsu drošībai kā reāla rīcība! Kā jau izskanēja Prezidenta rīkotajā 18. novembra svinīgajā vakarā Nacionālajā teātrī – mums ir jāsāk vairāk uzsvērt mūsu uzvaras, nevis piekopt bāreņu tēlu pašu sabiedrībā un pasaulē.
Starp citu, Kings atzīmēja arī kādu lietu, kas mūs visus ļoti pārsteidza – izrādās, starp dalībvalstīm esot atšķirīgi viedokļi pret “Daesh” kaujiniekiem, kuri kā pilsoņi atgriežas savās mītnes valstīs. Kaut arī pastāv direktīva, kas ES līmenī tos klasificē kā noziedzniekus, dažas valstis tos netiesājot. Kā tas ir pieļaujams? Tā ir nopietna šo valstu atbildība par attiecīgo personu noziegumiem!
Bēgļi
Te dzirdējām būtībā to, ko jau pats nesen rakstīju blogā Ar provinciālismu nebūs līdzēts (kas 29. novembrī publicēts arī “Latvijas Avīzē”).
Jaunums bija Morda teiktais, ka nav normāla situācija, kurā dažas dalībvalstis piešķir patvērumu ap 99% visu bēgļu no Afganistānas, kamēr citas 1%. Ir vajadzīga saskaņošana!
Nav arī normāli, ka Grieķija tikai dažus ekonomiskos bēgļus atgriež Turcijā. Tas dod argumentu organizētajai noziedzībai, uzrunājot šādus bēgļus – sak, maksājiet ragā, atpakaļ jūs tik un tā nesūtīs!
Diemžēl šī ir arī plašāka problēma, jo ir valstis, kuras atsakās pieņemt atpakaļ ekonomiskos bēgļus, un vispār pat atrast tos Eiropā nav viegli. Ļoti mazs skaits tiek notverts un aizsūtīts atpakaļ.
Bet galvenais iemesls, kāpēc bēgļi mūk uz Eiropu, ir neapskaužamie apstākļi viņu mītņu zemēs. Āfrikā drastiski pieaug cilvēku skaits – un, ja ES nepārskatīs savu ekonomisko sadarbību ar Afriku un nenovērsīs cēloņus, šī nelegālā imigrācija turpināsies. Arvien vairāk līdzekļu jāiegulda tieši šajās zemēs, lai novērstu bezdarbu, ierobežotu dzimstību un veidotu labāku valsts pārvaldi.
Tai pašā laikā ir jāzina, ka ES piešķir vairāk nekā 3 miljonus vīzu speciālistiem trešajās valstīs, jo Eiropai trūkst kvalificēti darbinieki. Arī Latvijai! Mūsu jaunatne nemācās to, ko pieprasa tirgus, tā paši veidojot sevi par bezdarbniekiem nākotnē. Tāpat nespējam nodrošināt vērienīgu pārkvalificēšanos pieaugušajiem, lai tie varētu aizpildīt darba vietas mainīgajā darba tirgū.
Vēlu veiksmi Bulgārijai, kas turpinās šos jautājumus risināt 2018. gada pirmajos 6 mēnešos!
