Jaunieviesums mūsu budžetam nākamgad!
Zināms, ka nākamā gada budžets būs Latvijas vēsturē līdz šim vislielākais budžets. Mēs samazinām nodokļus plašam iedzīvotāju lokam – no pašreizējā līmeņa samazinot nodokli līdz 20% ienākumiem zem 20 tūkstošiem eiro gadā un paturot esošos 23% tālāk ienākumiem līdz 55 tūkstošiem eiro gadā.
Savukārt tie, kuru ienākumi pārsniedz 55 tūkstošus eiro gadā, varētu atļauties pat vairāk, ne tikai jauno likmi 31,4% apmērā. Tā vienalga ir zema likme, ja salīdzinām kaut vai ar tādām valstīm kā Dānija un Zviedrija. Piedevām būs lielāka minimālā alga – 430 eiro, maznodrošinātajiem pensionāriem kāps pensiju apmēri.
Ir svarīgi iegaumēt, ka beidzot lielāka uzmanība tiks pievērsta pētniecībai, piešķirot vairāk līdzekļu – jo jauni produkti un izgudrojumi ir mūsu nākotne. Svarīga būs arī valodas un citas reformas izglītībā – piemēram, vai mums vispār ir kāda nākotne, ja bērniem saglabājas iespēja izaugt, vispār nemācoties fiziku un matemātiku…
Bet galvenais jaunieviesums, manuprāt, būs samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Jau līdz šim mums bija divi PVN likmju līmeņi – pilnais 21% un samazinātais 12% (piemēram, viesnīcām – lai veicinātu tūrismu utt.). Bet tagad būs trešā, vēl iespaidīgāka: tikai 5%, kas nozīmēs lielākus resursus audzētājiem viņu rūpala attīstīšanai.
Eiropā tas faktiski nav nekas jauns. Savulaik vācieši iesāka šo iniciatīvu, poļi nobijās no konkurences un arī samazināja, mūsu tuvākajos kaimiņos tam sekoja lietuvieši. Un beidzot arī mēs esam saņēmušies, lai mūs pavisam neizkonkurē. Šādi mēs arī palīdzēsim cilvēkiem teritorijās ārpus Rīgas, kur darbojas galvenie Latvijas dārzeņu, ogu un augļu audzētāji.
Šobrīd vietēji audzētāji cīnās ar lētākiem konkurentiem no Lietuvas un Polijas. Un vai tad, piemēram, Lietuvas vai Polijas tomāti būtu labāki par Latvijas tomātiem? Un pēc gadiem trim varēsim spriest, esam labi darījuši vai nē – kādi būs rezultāti. Vērtēsim!
Saraksts ar Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kam tiks piemērota 5% PVN likme:
- korintes;
- āboli, tostarp sidra āboli bez taras no 16. septembra līdz 15. decembrim;
- bumbieri, tostarp vīna bumbieri bez taras no 1.augusta līdz 31.decembrim;
- cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas
- ķirši, tostarp skābie ķirši;
- plūmes, tostarp ērkšķu plūmes;
- zemenes
- avenes, kazenes un kazeņavenes:
- upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas:
- mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un citas melleņu ģints ogas:
- aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes, meža zemenes;
- kartupeļi, tostarp sēklas kartupeļi, kartupeļi cietes ražošanai un jaunie (no 1. janvāra līdz 30. jūnijam);
- tomāti;
- sīpoli un šalotes;
- ķiploki;
- puravi un citi sīpolu dārzeņi;
- kāposti, tostarp ziedkāposti, brokoļi, Briseles kāposti; baltie galviņkāposti un sarkanie galviņkāposti;
- dārza salāti un cigoriņi;
- burkāni, galda rāceņi un kāļi, sakņu selerijas, mārrutki, topinambūri, melnie rutki, turnepši, sakņu pētersīļi, bietes, redīsi un tamlīdzīgi sakņu dārzeņi;
- gurķi;
- nelobīti zirņi, nelobītas pupiņas un citi nelobīti pākšu dārzeņi;
- selerijas, izņemot sakņu selerijas;
- spināti, Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes;
- rabarberi;
- kabači;
- salātu dārzeņi, izņemot dārza salātus un cigoriņus;
- mangoldi jeb lapu bietes;
- fenhelis;
- cukurkukurūza;
- pētersīļi lapu, dekoratīvie pētersīļi, sīpolloki, ķiploku loki, baziliks, dilles, piparmētras, kinza, visa veida zaļumi (bietīšu lapas, rukola, zirņu dīgsti).