Par termiņuzturēšanās atļaujām

Februārī jau rakstīju, ka ar kolēģi no Nacionālās Apvienības – Rihardu Kolu rosinājām no Imigrācijas likuma svītrot normu par iespēju termiņuzturēšanās atļaujas dokumentus iesniegt krieviski – lai mudinātu iedzīvotājus uz saziņu valsts valodā, nostiprinot latviešu valodas lomu. Pretarguments no PMLP toreiz bija, ka 80% šādu pieteikumu tiek iesniegti tieši krievu valodā un tulkošana būtu milzu administratīvais slogs un papildus izdevumi. Lai arī tiešām nesaprotu, kāpēc tā ir mūsu iestāžu, nevis pašu iesniedzēju problēma…

Pagājušajā Saeimas sēdē debatējām par šo ierosinājumu likumprojekta formā – kurš tomēr savādā kārtā netika atbalstīts ne komisijas sēdē, ne Saeimas plenārsēdē, lai arī vārdos politiķi parasti ir daudz aktīvāki valsts valodas aizstāvji.

Arī R. Kols pauda debatēs neizpratni:

“Tieši tāpēc neizprotama un mulsinoša ir jūsu pretestība rosinājumam izslēgt krievu valodu no to valodu saraksta, kurās atļauts iesniegt dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai. Komisijā balsojumā paužat atturēšanās pozīciju.

(..)

Pieteikšanās termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai ir privilēģija, nevis indivīda pamattiesības. Labas pārvaldības principu ievērošana šajos jautājumos ir saprotama, taču nekādā gadījumā nebūtu atstājama likumā kā norma.”

Tālāk seko manas uzstāšanās pilna stenogramma, kāda tā ir publicēta Saeimas mājaslapā:

“Godātais Prezidij! Kolēģi! Jau 19.gadsimtā Fausts atklāja, ka velns slēpjas detaļās. Un es pieminēšu dažas detaļas, kas netieši un tieši attiecas uz manu un Kola kunga priekšlikumu.

Es vakar iegāju tepat blakām esošajā veikalā “Mego” iepirkties, un viens puisītis, skolēns, mani uzrunāja krievu valodā, bet es īsti nesapratu, ko viņš gribēja. Arī tad, ja es būtu sapratis, es būtu atbildējis latviski. Un es viņam tā arī teicu latviski: “Nu, puisīt, ko tu īsti vēlies?” Un viņš tūlīt pārsviedās uz labu latviešu valodu un teica, ka viņš vēlas septiņus santīmus, jo viņš nevar atļauties bulciņu. Es teicu: “Labi! Es pērku bulciņu, ejam kopā uz kasi!” Un es samaksāju viņam tos septiņus un… Redziet, viņš uzskata, ka Latvijā var uzrunāt pieaugušu cilvēku krievu valodā, un acīmredzot visi arī atbild viņam krievu valodā, jo tā ir rutīna. Un, kad ir viens latvietis, kas viņam atbild latviski, tad viss notiek tā, kā vajag. Nekādu problēmu!

Tā. Aiziesim uz Kalnciema tirgu! Es tur bieži apgrozos, un tur man bija ļoti interesants… (M.Bondara starpsauciens.)… ļoti interesants piedzīvojums. Es runāju ar vienu pārdevēju, un tur viens pircējs lielījās, ka viņam nemaz latviešu valoda Latvijā neesot vajadzīga, jo te valdot krievu valoda. Viņš esot iesniegumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai uzrakstījis krievu valodā, un arī turpmāk visas iestādes runājušas ar viņu krieviski, visi latvieši runājuši ar viņu krieviski, kaimiņi runājuši ar viņu krieviski. Viņš saka: “Priekš kam man vajag latviešu valodu?” Pārdevējs viņam pateica: “Ja tu atnāksi nākamreiz pie manis un nemācēsi elementāri runāt latviski, es tev neko nepārdošu!” Baigais pārsteigums!

Ir arī otrs piemērs turpat Kalnciemā – viens cilvēks, kas no Ukrainas iebraucis. Nu, labi, viņš to pieteikumu, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, aizpildīja krievu valodā, bet viņš jau uzreiz… Pirmajā dienā, sasveicinoties ar kaimiņiem, viņam tika pateikts: “Mēs šeit nesakām “dobrij djeņ”, mēs šeit sakām “labdien”!” Un, jūs zināt, pēc nedēļas viņš jau sāka runāt latviski (runāja gan vēl ļoti slikti), bet viņa bērni – pēc divām nedēļām (viņiem ilgāk pielēca, jo viņi gāja krievu skolā). Bērni teica man… ne jau man, bet citiem teica pa gabalu: “Labdien! Labdien!” Un tagad kaimiņš (Dep. A.Kaimiņš: “Ko Kaimiņš dara?”) mācās latviešu valodu skaipā. Ļoti lēti – nemaz nav jāprasa no pašvaldībām nauda. Skaips ir ļoti lēts veids, kā iemācīties latviešu valodu.

Kā šīs detaļas ietekmē valsts politika? Es domāju, ja valsts pasaka, ka iesniegumam uzturēšanās atļaujas saņemšanai jābūt latviešu vai vācu, vai franču, vai angļu valodā, tad cilvēks, kas nāk no austrumiem, zinās – zinās! –, ka te ir Latvija, un tas tālāk tiks… pa to ceļu arī tālāk ies.

Tāpēc es jūs aicinu: tiešām saņemieties! Nav ko baidīties! Viņi ir pietiekami bagāti, lai samaksātu advokātiem. Tepat, uz Smilšu ielas, ir kantoris, kas tulko no krievu valodas uz latviešu valodu.

Tas mums palīdzēs ne tikai garīgi stiprināt mūsu valstisko apziņu, bet arī tīri ekonomiski palīdzēs Latvijai.

Lūdzu, atbalstiet! Esiet drosmīgi!”

Tomēr, kā jau minēju, arī plenārsēdes balsojumā mūsu piedāvājums netika atbalstīts. No reģistrācijā fiksētajiem 88 deputātiem “Par” un “Pret” nobalsoja pa 29 deputātiem, atturējās 18 – kas pēc rezultāta būtībā ir tas pats “Pret”. Un pārējie 12 nenobalsoja vispār… Atļaušos tālāk visus minētos uzskaitīt.

PAR

Vienotība – Lolita Čigāne, Atis Lejiņš, Veiko Spolītis

VL-TB/LNNK – Gaidis Bērziņš, Andris Buiķis, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Ritvars Jansons, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Kārlis Krēsliņš, Janīna Kursīte-Pakule, Ilmārs Latkovskis, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Imants Parādnieks, Inguna Rībena, Edvīns Šnore

ZZS – Guntis Belēvičs, Valdis Kalnozols, Jānis Klaužs, Armands Krauze, Edgars Putra, Artis Rasmanis, Kārlis Seržants, Valdis Skujiņš, Jānis Trupovnieks, Jānis Vucāns

PRET

Vienotība – Aldis Adamovičs, Anrijs Matīss, Jānis Upenieks, Dzintars Zaķis

ZZS – Andris Bērziņš, Ingmārs Līdaka

Saskaņa – Valērijs Agešins, Sergejs Dolgopolovs, Aleksandrs Jakimovs, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Vitālijs Orlovs, Sergejs Potapkins, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks, Jūlija Stepaņenko, Zenta Tretjaka, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Mihails Zemļinskis, Igors Zujevs

NSL – Ringolds Balodis, Aivars Meija, Arvīds Platpers, Ingūna Sudraba, Silvija Šimfa

LRA – Mārtiņš Bondars

ATTURĒJĀS

Vienotība – Hosams Abu Meri, Inesis Boķis, Ints Dālderis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Vilnis Ķirsis, Ainars Latkovskis, Aleksejs Loskutovs, Romualds Ražuks, Edvards Smiltēns, Laimdota Straujuma, Juris Šulcs, Viktors Valainis, Ilze Viņķele

ZZS – Valters Dambe, Guntis Kalniņš, Ainārs Mežulis, Andris Siliņš, Juris Vectirāns

NEBALSOJA

Vienotība – Solvita Āboltiņa

ZZS – Aija Barča, Augusts Brigmanis, Gundars Daudze, Rihards Eigims

Saskaņa – Andrejs Elksniņš, Andrejs Klementjevs

NSL – Gunārs Kūtris

LRA – Inga Bite, Mārtiņš Šics, Juris Viļums

Pie frakcijām nepiederošais deputāts – Artuss Kaimiņš