Ekonomisko noziegumu atmaskošana vai vēlēšanu kampaņa?

Šodien Saeimas sēdē 34 opozīcijas deputāti iesniedza lēmuma projektu „Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšana sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”.

Saeima nolēma dot zaļo gaismu šīs komisijas izveidei un deleģēt darbam tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas; komisijas darbam paredzēti 6 mēneši. Un te nu jāpiemin zināma aizķeršanās, kura izraisīja diskusijas un pārmetumus.

Deputāts Ringolds Balodis (No Sirds Latvijai), kurš tiek virzīts uz komisijas vadītāja amatu, pieprasīja, lai komisijas darbs tiktu paredzēts uzreiz uz 30 mēnešiem, kas šķiet ļoti savādi, jo tieši Balodim kā juristam jau nu vajadzētu saprast, ka tas ir pretrunā ar Saeimas kārtības rulli un pat Satversmi. Jo parlamentāro komisiju likumdošana paredz, ka tām ir jāsagatavo ziņojums par savu darbu – taču, ja tie būtu šie 30 mēneši, šāds ziņojums būtu iespējams vairs tikai nākamajā Saeimā, pēc vēlēšanām, un te ir vesela rinda jautājumu.

Diemžēl deputāts Balodis savā otrajā uzstāšanās reizē metās pārmest pozīcijai darba imitāciju, korupciju un sazin vēl ko. Deputātam laikam kaut kas ir sajucis, jo savulaik tieši Vienotība kopā ar Zatlera Reformu partiju bija tās, kas sava darba sākumā izdarīja korupcijas apkarošanas labā to, ko citas Saeimas pirms tam nespēja vai nevēlējās – piemēram, ieviesa Nulles deklarāciju.

Savā runā deputāts vainoja mūs pie visiem pasaules grēkiem, vēlmē slēpt koruptīvas darbības u.c. Tad man ir tiesības prasīt pretī – piemēram, vai Baloža kunga iniciatīva nebija vērsta uz labi apmaksāta darba iegūšanu ilgākā termiņā (papildus 1000 eiro pie algas) un galu galā kā platforma gaidāmo vēlēšanu kampaņai – jo šai Saeimai par darbu varētu īsti neatskaitīties un nepieciešamību iekļūt nākamajā varētu pamatot ar darba nepārtrauktību, nemaz nerunājot par pamatīgajām publicitātes iespējām.

Tāpēc lēmām, ka komisija strādās vispirms 6 mēnešus, pēc tam termiņu varēs pagarināt. Jo, protams, ir skaidrs, ka šādai komisijai darba nebūs maz! Taču nepieciešami arī atskaites punkti un komisijas darba fokusēšana uz būtisko, nevis personu publicitāti un vēlēšanu kampaņām.

Plašākam argumentu pārskatam aicinu Jūs iepazīties ar šodien sēdē izskanējušiem viedokļiem par minēto jautājumu: http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0407kopa.htm