Vēl uz Latvijas prezidentūru ES atskatoties

Pirmdien, 15. februārī Saeimas sēžu zālē norisinājās ļoti vērtīga un labi organizēta paneļdiskusija par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā un tās ietekmi, kuru organizēja Latvijas Ārlietu institūts sadarbībā ar LR Saeimu, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā.

Pasākumu atklāja institūta direktors Andris Sprūds, un tajā dienas gaitā tika ietverti vairāki diskusiju bloki:

1) Eiropas projekta iespējas un izaicinājumi;
2) ES ekonomikas atdzīvināšana: risinājumi un šķēršļi;
3) ES kaimiņi: labie, sliktie un nepatīkamie?
4) Digitālais vienotais tirgus: lielās cerības attiecībā uz ES ekonomiku;
5) Enerģētikas savienība: ceļš uz vienotu un drošu tirgu?
6) ES globālā loma.

• Pilna diskusijas programma un dalībnieku saraksts

Noteikti gribu pateikties organizatoriem par šo ieguldīto darbu, jo pasākums bija informatīvi iespaidīgs un daudz ko varēja iemācīt arī Saeimas deputātiem. Pirmajā tematiskajā blokā, runājot par Eiropas izaicinājumiem, Saeimu pārstāvēja mana kolēģe, deputāte un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne. Bez šaubām, lielu daļu diskusijas šeit aizņēma bēgļu tēma, kuru arvien vairāk izmanto eiroskeptiskie politiskie spēki, virzot savu dienaskārtību. Čigānes kundze šeit izsauca lielu rezonansi, pieminot Mātes Terēzes pamatbausli: arī, ja tevi sit, ir vienalga jāmīl un jādara. Un tas pats ir tiesa arī Eiropas projekta nākotnes kontekstā – caur pārbaudījumiem mums ir jākļūst tikai stiprākiem savās pārliecībās, principos un darbos.

Pats piedalījos darba grupā pie paneļdiskusijas par enerģētikas savienību, kurā runāja arī Latvijas pārstāvis Andris Piebalgs – kā bijušais Eiropas Komisijas loceklis. Mans jautājums bija par “Nord Stream 2”, un cits diskusijas dalībnieks, EK Enerģētikas ģenerāldirektorāta padomnieks Samuele Furfari atbildēja, ka ir jau publiski atzīta šī projekta neatbilstība ES enerģētikas savienības principiem. Cita lieta, kā EK atrast juridiskos argumentus tā apturēšanai.

Vēlos uzsvērt bijušā Lietuvas enerģētikas ministra Jaroslava Neveroviča vārdus, kas izskanēja šajā pašā blokā. Viņš vairākkārt slavēja Latviju par tās paveikto enerģētikas jomā savas ES prezidentūras laikā; viņaprāt, milzīgu kvalitātes lēcienu nozare ir piedzīvojusi arī tad, kad ES enerģētikas komisārs bija Andris Piebalgs. Tagad darbojas starpsavienojumi (kas tieši attiecas arī uz Latviju), pastāv avotu dažādība (kas tāpat jau pavisam drīz skars arī mūs), pieejami alternatīvās enerģijas avoti, pieņemtas ES trešās pakotnes, liberalizēts gāzes tirgus (kas Latvijas kontekstā nozīmē pārvarētu LG un tādējādi Gazprom monopolu). Tas viss tiešām ir milzīgs lēciens Eiropai, sevišķi vārīgākajām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai.