Gazprom vēl nepadodas, bet es arī ne
Aizvadītajā nedēļā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) tikās ar Latvijas Gāzes akcionāru Gazprom, ko sarunās Rīgā pārstāvēja valdes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Golubevs. Tikšanās esot notikusi pēc Latvijas puses iniciatīvas.
Lai gan ministre pēc tikšanās minēja, ka Gazprom ir samierinājies ar gāzes tirgus atvēršanu, Krievijas uzņēmuma pārstāvji pēc tikšanās bija nerunīgi un atteicās sniegt komentārus. Tas varētu liecināt par to, ka tikšanās nebija patīkama un cīņa nebūt vēl nav galā. Arī ministre norādīja, ka Gazprom turpinās cīnīties par to, lai atliktu tirgus atvēršanas termiņu. Un vai ar to jau nepietiek, lai iesaldētu tirgus atvēršanu? Tā mēs termiņus varam atlikt vēl un vēl, paliekot par vienīgo ES valsti, kas nespēj nokāpt no Krievijas energoresursu atkarības adatas…
Katrā ziņā labi, ka šāda saruna bija. Labāk ir runāt, nekā nerunāt. Ir jādod arī Latvijas Gāzes īpašniekiem iespēju izteikt savas domas, un mums jābūt iespējai saprast, kāda būs viņu rīcība un turpmākie soļi.
Šobrīd cīņa par Latvijas energopolitikas nākotni ir nonākusi Saeimā. Ministru kabinets ir savu paveicis, un jādara viss iespējamais, lai arī deputāti operatīvi veiktu visus nepieciešamos grozījumus Enerģētikas likumā. Un svarīgi, lai Saeimā būtu pēdējais šīs cīņas raunds! Likumam ir jābūt tik kvalitatīvam, lai pēc tirgus atvēršanas būtu skaidrs, ka doties cīņas nākamajā raundā uz tiesu ir bezjēdzīgi. Un kvalitāte ir jāpanāk, neatliekot tirgus atvēršanas termiņus.
Par to, ka cīņa vēl nav galā, liecina notikumi Saeimā. Piemēram, aizvadītajā nedēļā grozījumus Enerģētikas likumā skatīja un otrajam parlamenta lasījumam sagatavoja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Sākotnēji šķita, ka viss izdarīts lieliski un izdevies izvairīties no zemūdens akmeņiem, – tomēr nu ir atklājies, ka viens no deputāta A. Meijas (NSL) priekšlikumiem, kas tomēr tika komisijā atbalstīts, dotu iespēju Gazprom saglabāt kontroli pār Latvijas Gāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūru.
Likumā iestrādātais priekšlikums skan šādi: „Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir energoapgādes komersants, kas nošķirts no dabasgāzes ražošanas un tirdzniecības darbībām un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības darbībām un var ietilpt vertikāli integrēta energoapgādes komersanta, kas veic dabasgāzes ražošanas vai tirdzniecības darbības, sastāvā kā atsevišķa kapitālsabiedrība ar patstāvīgas juridiskās personas statusu.”
Faktiski tas nozīmē, ka Latvijas Gāze ir jāsadala divos uzņēmumos tikai juridiski, bet īpašnieki abiem uzņēmumiem var palikt vieni un tie paši. Proti, Latvijas Gāze varēs izveidot savu meitas uzņēmumu ar citu nosaukumu, kas nodarbosies ar gāzes sadali, pārvadi un uzglabāšanu Inčukalnā. Bet pati Latvijas Gāze turpinās tirgot dabasgāzi. Vai dzīvē kaut kas būs mainījies?
