Valdības krišana – mākslīgi radīta?

Rodas tāda zināma deja vu sajūta. Kā pagātnē, kad veicu starptautiskus pienākumus, atbraucu mājās – un pa to laiku krievu ģenerāļi pēkšņi arestēti, sistēmas maiņa. Tagad arī, ar Saeimas Ārlietu komisija delegāciju bijām Vašingtonā, pa to laiku pēkšņi kritusi valdība. Gandrīz jāsāk baidīties turpmāk no valsts izbraukt…

Biju pieradis domāt, ka esam pārvarējuši to agrāko diagnozi, ka nevaram Latvijā noturēt nevienu valdību pilnu tās darba termiņu – Dombrovskis bija pierādījis, ka taču varam! Un tomēr Latvija kā tāds narkomāns nu ir „norāvusies” un ķērusies pie vecā ieraduma… Un atkal tas viss bez racionāla iemesla. Protams, kaut kāds pamatojums jau bija, taču ne nepārvarams! Jā, bija grūtības. Bet kurai valdībai jebkur pasaulē tad viss iet gludi un bez grūtībām? Taču mūsu diagnoze ņem savu… Tas pat vairs nav tikai PSRS mantojums.

Var gan atzīt kādu racionālu iemeslu valdības krišanai, tomēr tas nav veselīgs – naudas plūsma politikas kuluāros, visu skaļi nosaukto tam mākslīgi pievelkot aiz ausīm.

Kā jau iepriekš minēju, bijām ASV – kopā ar Saeimas deputātiem Ojāru Ēriku Kalniņu (V), Rihardu Kolu (NA) un Arti Rasmani (ZZS), tiekoties ar ASV kongresmeni, senatoriem, domnīcām, Nacionālās Drošības padomes pārstāvjiem. Daudz runājām par Eiropas enerģētikas politiku un attiecībām ar Krieviju; ASV ir gatava dažādi atbalstīt gāzes avotu dažādošanu Eiropā, lai lauztu Krievijas monopoltiesības. Savā ziņā pārsteidzoši, cik detalizēti viena Amerika, kurai darīšana ar 200 pasaules valstīm, patiesībā zina par tādu mazo Latviju – bija jau zināms viss, kas notiek pie mums gāzes tirgū, ar Latvijas Gāzi, arī par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras apšaubāmajām rekomendācijām atlikt LG sadalīšanu un Administratīvās tiesas lēmumu par labu LG.

Džona Hopkinsa Universitātes domnīca SAIS (transatlantisko studiju centrs) mūs brīdināja, ka, neskatoties uz Saeimas jau paveikto (likums pieņemts 1. lasījumā) un to, ka gan jau Latvija tomēr tiks galā ar gāzes tirgu līdz 2017. gadam, ir jāņem vērā, ka ir nopietni spēki Latvijas iekšienē, kas līdz galam cīnīsies pret valsti, pret tās enerģētisko neatkarību un transatlantiskajām saistībām.

Kad atgriezāmies Latvijā, lidmašīnai bija grūtības nosēsties spējo brāzmu dēļ, vairakkārt nācās no jauna pacelties gaisā un mēģināt vēlreiz. Kad tomēr beidzot viss izdevās, kā nākas, satraukumiem nepienāca gals – izkāpuši uzzinājām, ka kritusi valdība. Kontekstā ar minētajām sarunām tūdaļ uzmācas zināmas pārdomas – jācer tomēr, ka šis nav Gazprom pirksts un LG lobiju darbs, kuri grib nobremzēt tirgus liberalizāciju… Jo tad mēs tiešām būtu īsta melnā avs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un visā transatlantiskajā blokā – un Krievijas labākais kalps.

Uzskatu, ka Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) ir jāpaliek arī nākamajā valdībā kā Ekonomikas ministrei, kura uzdrošinājusies iet pret LG un „savējiem” partijā. Un, ja tā tiešām bija „Vienotības” vadība, kas ar mākslīgu iemeslu gāza pati savu premjeru, tad ceru, ka nostrādās tieši Straujumas kundzes izvirzītā pēcteča kandidatūra un par Ministru Prezidentu kļūst Rihards Kozlovskis. Citādi var izrādīties, ka mēs te Saeimā esam vispār bez kādas teikšanas valstī, bet visur galvenais ir tikai nauda no privātām kabatām. ASV tas ir citādi, kongresmeņiem ir reāla ietekme, pret vienām lielām finansēm tiek vienmēr atrastas citas. Bet Latvijā ir jāmaina iesīkstējusī sistēma ar „gnīdisku” attieksmi pret politiķiem. Beidzot, par ko jau sen runāts, Saeimai jāpieņem likums par tiešām būtisku valsts finansējumu politiskajām partijām, saknē nocērtot to atkarību no „kabatas miljonāriem”. Varbūt varam to izdarīt jau 2017. gada budžetā?

Pagaidām viss, bet plašāks raksts par mūsu vizīti Vašingtonā vēl sekos!