Rietumu izšķiršanās: kuru ceļu iesim?
Šī gada 17. jūnijā Parīzē norisinājās starpparlamentārā tikšanās par Eiropas Savienības pozīciju attiecībā uz tirdzniecības sadarbību ar ASV, tajā skaitā arī tā saucamo TTIP (Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu), kas tiek, manuprāt, „nomuļļāts” vienkārši jau pārāk ilgi.
Šoreiz ar savu runu un komentāriem uzstājos pat trīs reizes. Te bija vērojama laba saspēle starp visām Baltijas valstīm un Poliju, kuras pārstāvis savā runā pēc tam atsaucās uz manis teikto par TTIP. Diemžēl vēlāk nācās saskarties ar tādu kā deja vu no nesenās COSAC konferences Rīgā – atkal trūka to, kuri būtu ieklausījušies Eiropas komisāres Sesīlijas Malmstrēmas teiktajā. Haltūra vai apzināta klausītāju maldināšana, par to lai katrs atbild pats, – bet atkal izskanēja daudz jau neskaitāmas reizes atspēkotu iebildumu un maldu saistībā ar TTIP.
Te jāatzīmē Igaunijas pārstāve, bijusī ārējās tirdzniecības un uzņēmējdarbības ministre Anne Sullinga, kura (jau atkal atsaucoties uz Ata Lejiņa runu) komentēja, ka pat Eiroparlamentā no vairāk nekā 700 deputātiem labi ja divdesmit šķita tiešām izlasījuši ES pozīcijas ziņojumu…
Interesanti, ka viennozīmīgu atbalstu TTIP atkārtoti pauda Itālija. Arī Īrijas pārstāvji piekrita man, ka jāskatās kritiski, bet tomēr ar pozitīvu pieeju, lai gūtu rezultātus. Tāpēc arī bijušais Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus aicināja apzināties, ka gribot negribot šeit vislielākais ienaidnieks ir tas, kurš grib jau uzreiz perfektu saturu, un neieslīgt tajā stāvoklī, ko es sauktu par „analīzes paralīzi”, – kad gribas jau iepriekš tik precīzi noslīpēt visas detaļas un paredzēt visu paredzamo un neparedzamo, ka rezultātā nekas netiek izdarīts un virzīts uz priekšu vispār. Bet šajā gadījumā, ja neizdosies, maksāsim daudz dārgāk…
Ko tad darīsim, būvēsim mūrus? Vienas lielas zviedru bankas programmatūru ir pārņēmusi Indijas IT firma – kāpēc ne Eiropas? Visu laiku dzirdam par uzmanību, bailēm, atkāpšanos…. Vai tā ir pareiza pieeja? Vecās valstis būtībā dzīvo uz veciem lauriem. Bet pasaule nemitīgi mainās! Ja ASV un Eiropa nesadarbosies daudz ciešāk, tas var izrādīties rietumu gals. Un Putins un Ķīna berzē rokas.
Interesanti, ka šobrīd tieši Latvija, pateicoties savai prezidentūrai, velk Eiropu uz 21. gadsimtu. Katrā pusē tāpat būs gan ieguvumi, gan zaudējumi – bet galvenais ir vispār rīkoties!
