Eiropas lietu komisiju starpparlamentārā konference Rīgā
Kā jau tas pienākas ES prezidentūras ietvaros, pavisam nesen pie mums Rīgā norisinājās 53. COSAC konference – Eiropas Savienības valstu Eiropas lietu komisiju parlamentārā sanāksme. Lieli nopelni tās organizēšanā šoreiz pienākas Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājai Lolitai Čigānei. Esmu piedalījies daudzās COSAC konferencēs dažādās valstīs, taču šī, manuprāt, bija no tām visām iespaidīgākā.
Divi ļoti aktuāli temati konferences gaitā bija enerģētika (par ko uzstājās EK viceprezidents enerģētikas savienības jautājumos Marošs Šefčovičs) un TTIP jeb Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums (par ko uzstājās Eiropas komisāre tirdzniecības jautājumos Sesīlija Malmstrēma un mūsu EP deputāts Artis Pabriks).
Kuluāros daudzkārt tika runāts, ka Latvija tiešām izdarījusi ļoti daudz, lai pavirzītu uz priekšu tā saucamo enerģētikas savienību, kas nodrošina lielāku Eiropas enerģētisko neatkarību, drošību, konkurētspēju. Un tas ir tiešs guvums no mūsu prezidentūras Eiropas Savienībā. Katrā ziņā, es pirmoreiz piedzīvoju to, ka vairāk nekā 300 delegātu ar ovācijām pateicas kādas valsts prezidentūrai ES un Eiropas lietu komisijas vadītājai. Starp citu, enerģētikas savienības veidošanas process atsauksies arī uz patēriņa cenām – jau pēc pusgada tās kritīsies.
Jāatzīme gan, ka par spīti Sesīlijas Malmstrēmas uzstāšanās saturam delegāti lielā mērā tajā neieklausījās un debatēs nāca ar aizspriedumiem un māņiem par TTIP, lai arī tie bija jau iepriekš atspēkoti no komisāres puses. Radās sajūta, ka šeit vairs nav runa par informācijas trūkumu, bet gan par negribēšanu būt informētiem (tad nu man jāsaka, ka Latvijas Saeima salīdzinājumā ar citiem parlamentiem ir daudz sakarīgāka un racionālāka). Nenoliedzami, ka šim apakšā ir manāms stiprs antiamerikānisms – par spīti mainīgajai ģeopolitikai un tam, ka šobrīd kļūst arvien skaidrāks, ka rietumiem ir jāturas kopā, tajā skaitā arī ar ASV.
Zināmus pārmetumus gribu adresēt arī medijiem, jo konferences atspoguļojums tajos bija minimāls. Nākamā tāda konference pie mums būs varbūt tikai pēc 15-18 gadiem. Ja plašsaziņas līdzekļi izrādās neinteresēti Eiropas sadarbības attīstībā un Latvijas būtiskiem nopelniem tajā, – tas jau ož pēc provinciālisma. Bet maza valsts, ja grib būt stipra, to nevar atļauties!
Labā ziņa ir tā, ka dalībnieki spēja kopīgi pieņemt konferences deklarāciju un nosodīt Krievijas nesen atklātībā nonākušo „slepeno melno sarakstu”. Kā uzsvēra Latvijas delegācijas vadītāja Lolita Čigāne: „Bažas rada fakts, ka Krievija nav publicējusi to personu vārdus, kuriem liegta ieceļošana Krievijā, tādējādi radot situāciju – šīs personas ieceļošanas aizlieguma faktu uzzina tikai robežpunktā.”
COSAC paziņojumā teikts, ka šis Krievijas lēmums ir atkāpšanās no starptautiskās sabiedrības centieniem nodrošināt konstruktīvu dialogu krīzes risinājuma rašanai (te gan jāatzīmē, ka Latvijas pārstāvis no „Saskaņas” – Igors Pimenovs paziņojuma pieņemšanā atturējās un iesniedza savu attieksmes variantu). COSAC mudina Krievijas Federācijas varas iestādes oficiāli publiskot attiecīgo personu sarakstu, kā arī norādīt iemeslus, kuru dēļ šajā melnajā sarakstā iekļauta katra konkrētā persona.
Par medijiem jāpiekrīt, ļoti maz informācijas citur.