Valsts ar trim nosaukumiem

Bhārata… Hindustāna… Protams, Indija. Pēc Indijas Kultūras sakaru padomes (ICCR – Indian Council for Cultural Relations) oficiāla uzaicinājuma kā parlamentārās grupas vadītājs Latvijas sadarbībai ar Indiju vairāk nekā pusotru nedēļu viesojos kopā ar sievu Vitu šajā lieliskajā zemē, iepazīstot tās politiku, bet arī kultūru, vēsturi, zinātni un ne vien to.

Dažādu līmeņu saistība ar Indiju caurvij visu manu dzīvi – sākot ar parlamentārās sadarbības organizēšanu jau triju Saeimu laikā, turpinot ar rokas pielikšanu procesā, kurš vainagojās ar Latvijas vēstniecības izveidi Indijā un Latvijas-Indijas konsultatīvo padomi tepat pie mums, un tā līdz pat faktam, ka leģendārā LELB misionāre Indijā – Anna Irbe bija man tuva radiniece.

Jāatzīmē, ka pavisam nesen, februāra nogalē Indijā bija arī mūsu agrākā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet vēl pirms viņas – Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Pirms pārejam pie nopietnākām lietām, vēlos īsi pieminēt pašu ceļojumu – pabijām taču patiešām ļoti plašā Indijas daļā! Maršruts Deli – Āgra – Madurai – Velingtona – Kombatore – Bengalūru – Deli aptver pamatīgu teritoriju, un ceļā redzētais atmiņā paliks vēl ilgi. Pabijām dažādos kultūrvēsturiskos objektos, sevišķi atmiņā palikušas iespaidīgās tempļu būves. Tāpat arī satikti un iepazīti lieliski cilvēki, tai skaitā visu aktivitāšu organizatori no ICCR puses, kuru darbu novērtēju uz 11 ballēm no iespējamām 10. Sevišķs paldies no manis ICCR ģenerāldirektoram, Satišam S. Mehtas k-gam!

Šis bija brīnišķīgs ceļojums, kuru mums ar sievu apmaksāja Indijas valdība. Indijā ierados, atvedot sev līdzi labu laiku (tā jokoja sagaidītāji) – vēsu laiku. Temperatūra bija tikai +28 grādi ierasto 40 vietā… Īsi pirms mūsu ierašanās valstī plosījās latviešiem mazliet pazīstamāka stihija – lielas lietusgāzes, kuru dēļ valdība un pašvaldības jau spiestas domāt par atlīdzību zemniekiem, jo tika izskalotas lielas kviešu platības.

Tikai pēc atgriešanās no dienvidiem temperatūra bija atkal uzkāpusi uz jau 41 grādiem Deli. Man kā eiropietim šādas temperatūras izrādījās ļoti grūti panesamas, un arī vietējie jau nebija pārliekā sajūsmā. Toties tas deva vēl papildus prieku atgriezties atkal Latvijā ar tās normālo temperatūras amplitūdu, pie kuras esam pieraduši.

Indijas vizītes laikā pats lasīju lekciju Neru universitātes studentiem tās Eiropas studiju centrā (to vada prof. Gulšans Sačdeva, kurš jau divas reizes bijis Rīgā) – par Latvijas ES prezidentūru; esmu ļoti pateicīgs arī par iespēju ļoti saturīgi diskutēt ar Indijas Zinātniski-pētnieciskā fonda (ORF – Observer Research Foundation) viceprezidentu N. Unnikrišnanu.

Vēlāk pabijām pie Mahatmas Gandi memoriāla (pievienotajās fotogrāfijās var redzēt brīžus, kad aplieku viņa piemineklim ziedu virteni, kā arī noliekam ziedus pie kapa, kur glabājas viena viņa pelnu sauja). Man tika paziņots, ka esmu pirmais oficiāli aicinātais latvietis, kas pabijis šajā muzejā.

Starp citu, pašreizējais Indijas lielākās partijas, Nacionālā Kongresa viens no līderiem, Rauls Gandi (faktiskās priekšsēdētājas Sonjas Gandi dēls) bija izraisījis daudziem savā valstī tādus pašus jautājumus kā Putins visā pasaulē – pēkšņi vienkārši pazūdot no redzesloka. Interesanta sakritība ir tā, ka tieši šobrīd, kad rakstu šo rakstu, aģentūra BBC burtiski pirms stundas ir izplatījusi paziņojumu, ka Rauls Gandi ir pēkšņi atgriezies un gatavs atkal būt politikā – pēc divu mēnešu noslēpumainas prombūtnes. Šobrīd viņš gremdējoties atkalredzēšanās priekos ar ģimeni, bet jau tuvākajās dienās uzstāšoties ar runu publiskā pasākumā. Gadās arī tā.

Vēlos atzīmēt, ka daudz informācijas guvu no Indijas laikrakstiem un žurnāliem angļu valodā, kas galvaspilsētā ir otra oficiālā valoda blakus hindi. Runa nav par pāris īpatņiem, bet par pilnvērtīgu un plašu preses sektoru, kas darbojas tikai angliski, pārstāvot dažādus politiskos virzienus, – un tas nav mērķēts uz iebraucējiem, galvenie patērētāji ir tieši vietējā elite. Šobrīd interesants skandāls, ko skata prese, ir 2 Indijas štatu priekšlikums aizliegt gaļas ēšanu – laikraksti gan pauž bažas par to, ka šāds lēmums visvairāk skartu tieši trūcīgos iedzīvotājus (kuriem tā tiktu vēl mazāk izdzīvošanai nepieciešamo olbaltumvielu), gan ironiski atzīmē, ka tas ir pretrunā ar Konstitūciju – un tad jau vēl jautājums, vai tas skartu arī tūristus.

Lasīju arī par valdošās partijas BJP labējā spārna kampaņu par to, ka Indijā kristiešiem un musulmaņiem jāatgriežas hindi ticībā. Tas sacēlis lielu ažiotāžu, īpaši tāpēc, ka kristieši ir tikai mazliet vairāk par 2%, bet hindi ticīgie sastāda 80% visu valsts iedzīvotāju.

Pārsteidza, ka iesaldēta „Greenpeace” darbība. Galvenais pārmetums organizācijai esot tas, ka tā kavējot Indijas attīstību. Avīzes jautā – kā tas iespējams?! „Greenpeace” ir starptautiska organizācija, kas darbojas visā pasaulē – un vai tad kaut kur esam vērojuši, ka tai būtu izdevies aizkavēt kādas valsts attīstību?

Kopumā Indijā šobrīd notiek lielas pārmaiņas gan ekonomikā, gan politikā. Būt Indijai līdzās šajos procesos ir svarīgi gan mums, gan visai pasaulei. Kādēļ mums šie procesi ir svarīgi? Tādēļ, ka prognozes liecina, ka Indija jau 2030. gadā kļūs par trešo lielāko ekonomiku pasaulē. Pirms gada par Indijas premjerministru kļuvušais Narendra Modi ir skaidri definējis Indijas ģeopolitisko izvēli – tuvināties Rietumu pasaulei. Lai gan Modi saņem kritiku par savu darbu, ir redzams, ka viņam ir ambīcijas pavērst Indiju Rietumu virzienā un modernizēt valsts ekonomiku. Iespējams, kritika viņam pat kalpo kā papildus stimuls.

Tieši laikā, kad viesojos Indijā, Narendra Modi bija devies nozīmīgās ārvalstu vizītēs. Vispirms viņš apmeklēja Parīzi, kur tikās ar Francijas prezidentu un slēdza vienošanās par 36 jaunu kara lidmašīnu „Rafale” iegādi. Šo lidmašīnu iegāde arī ietver vienošanos, ka nākošos iznīcinātājus ar franču atbalstu ražos pašā Indijā; militārā rūpniecība ieņem arvien nozīmīgāku vietu Indijas ekonomikā. Vēsturisku apstākļu dēļ Indijas armija tehniskajā nodrošinājuma ziņā ir teju pilnībā atkarīga no Krievijas – bet jau tuvākajos gados Modi nospraudis mērķi šo atkarību samazināt zem 50%.

Šeit vēlos pieminēt ASV prezidenta Baraka Obamas vizīti Indijā šī gada janvārī, kad viņam bija dota iespēja no īpaša goda krēsla noskatīties Indijas militāro parādi par godu Konstitūcijas pieņemšanas dienai. Tas ir milzīgs gods, un minētā ceremonija simbolizēja, ka Indija šodien pasaules drošības enkuru redz tieši Rietumos.

Ar frančiem Narendra Modi runāja arī par ciešāku sadarbību, lai modernizētu un attīstītu atomenerģiju Indijā, būvētu tā saucamās „smart cities” jeb viedās pilsētas. Pēc Parīzes apmeklējuma Indijas premjers devās uz Hannoveri, lai kopā ar Angelu Merkeli atklātu lielo rūpniecības tehnoloģiju un inovāciju izstādi (Hannoveres mesi), kur Indija ar savām precēm ieņēma nozīmīgu vietu. No Eiropas viņš tālāk lidoja uz Kanādu. Līdzīgi kā ES un ASV starpā, arī starp Kanādu un Indiju šobrīd notiek sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu (ES ar Kanādu šāds līgums ir noslēgts, bet sarunas par to starp ES un Indiju ir iestrēgušas). Tāpat ar Kanādu tiek runāts par urāna piegādi Indijas AES vajadzībām. Ārvalstu vizītes maršruts skaidri iezīmē Indijas politisko izvēli, bet sarunu tēmas – valsts ambīcijas un vērienu.

Indija arī aktīvi atbalsta tikko panākto vienošanos par Irānas kodolprogrammu, kas paredz pakāpenisku sankciju atcelšanu Irānai. Šāds notikumu scenārijs būtu vēl viens stimuls Indijas izaugsmei. Piemēram, tas ļautu Indijai attīstīt jaunus tranzīta ceļus un satiksmes mezglus. Jau šobrīd sadarbībā ar Irānu tiek plānots attīstīt Chabahar dziļo ostu, kas kalpos kā nozīmīgs tranzīta punkts tirdzniecībā starp Indiju un Afganistānu, tālāk Centrālāziju, pilnībā apejot Pakistānu. Starp citu – Pakistānas varas iestādes nule ir pret drošības naudu atbrīvojušas teroristu Lakvi, kurš tiek uzskatīts par galvenajām smadzenēm 2008. gada teroraktā Mumbajā, kurā gāja bojā 166 cilvēki. Indija, protams, šādu rīcību uzskata par klaju apvainojumu.

Viens no galvenajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, ko indieši sev nodefinējuši, ir ekonomiski neatpalikt no Ķīnas un pat to panākt. Lai to paveiktu, Indijai ik gadu jāpiesaista investīcijas vismaz triljona dolāru apmērā, tāpēc tai ir ļoti svarīgi attīstīt infrastruktūru. Šobrīd vairums Indijas iedzīvotāju dzīvo laukos, un tas ir būtisks kavēklis ekonomiskajai izaugsmei – tādēļ Indijā plāno nopietni attīstīt lielās pilsētas, tās modernizējot un pārvēršot par šīm viedajām pilsētām. Šeit Indijai palīgā nāks ne vien franči, bet arī Japāna, kuras tehnoloģijas indieši vērtē ļoti augstu. Šobrīd notiek intensīvs darbs, lai šīs lielās pilsētas arī savstarpēji savienotu ar moderniem infrastruktūras koridoriem, kas ietvertu gan ātrgaitas vilcienus, gan ātrgaitas automaģistrāles. Arī man personīgi bija iespēja pārliecināties par jaunbūvēto starppilsētu autoceļu labo kvalitāti.

Līdzās pilsētu modernizācijai, Indija ķērusies arī pie gaisa piesārņojuma mazināšanas. Šīs problēmas plāno risināt kompleksi kopā ar jauniem risinājumiem energoapgādē. Šobrīd Indijas galvaspilsētā ir piesārņotākais gaiss pasaulē, bet elektroapgādē ir pārtraukumi nepietiekamo enerģijas ražošanas jaudu dēļ. Tādēļ Indija sākusi plaši izmantot saules enerģiju, lai ražotu elektrību (savā ceļā gan nevienu māju ar saules paneļiem vēl nemanīju, taču ēku ir bezgala daudz – un saule spīd nepārtraukti). Ar jaunākajām tehnoloģijām šajā jomā palīgā nāks amerikāņi.

Infrastruktūras attīstīšana un modernizēšana būs pamats vēl straujākai Indijas izaugsmei. Bet jau šobrīd ir vairākas biznesa nozares, kurās Indija ir kļuvusi par globālu līderi. Viena no tām ir informāciju tehnoloģiju pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem teju visās pasaules valstīs. Man bija iespēja apmeklēt trešo lielāko Indijā bāzēto IT servisa kompāniju „Infosys”. Kompānija tika dibināta 1981. gadā; no neliela uzņēmuma toreiz tā šodien kļuvusi par darba devēju teju 170 000 cilvēku. Līdzīgi kā „Google” ASV, arī „Infosys” darbinieku vajadzībām ir uzbūvējusi veselu modernu ciemu, kur nodrošina visu nepieciešamo gan darba pienākumu veikšanai, gan atpūtai un izklaidei. Kompānijas galvenā mītne atrodas pie Bengalūru pilsētas īpaši izveidotajā „Electronics City”, kas uzskatāma par Indijas IT centru. Tur 1,3 kvadrātkilometru platībā savus uzņēmumus izvietojuši gan Indijā, gan pasaulē vadošie IT uzņēmumi. Un „Infosys” atrodas līdzās tādiem mums zināmiem uzņēmumiem kā „Hewlett-Packard” un „Siemens”. Viens no Indijas IT milžiem, „HCL Technologies Limited”, iespējams, jau tuvākajā nākotnē varētu atvērt savu biroju Rīgā, lai no šejienes apkalpotu ne tikai Baltijas valstis, bet arī Poliju un Krieviju.

Šobrīd Indijas ekonomika ir desmitā lielākā pasaulē, bet tai nu jau pavisam nedaudz trūkst, lai pakāptos vismaz līdz septītajai vietai. Un, kā jau iepriekš minēju, tiek prognozēts, ka 2030. gadā Indija būs trešā lielākā pasaules ekonomika. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai jau šodien mēs meklētu sadarbības veidus ar šo valsti, stiprinātu gan mūsu ekonomiskās, gan drošības politikas saites. Ļoti labi ir tas, ka mums beidzot ir izdevies atvērt Latvijas vēstniecību Indijā, kā arī paplašināt konsulu tīklu.

Arī kosmosa industrijā Indija šodien uzskatāma par vienu no vadošajām valstīm pasaulē. Tā nogādā kosmosā gan savus, gan citu valstu satelītus. Starp citu, Indija ir pirmā valsts pasaulē, kurai izdevās savu satelītu ievirzīt Marsa orbītā ar pirmo mēģinājumu. Var sanākt, ka tā būs tieši Indija, kas arī Latvijas pirmo satelītu beidzot nogādās orbītā!

Indijai ir jāpārvar lieli izaicinājumi, lai sasniegtu pašas nospraustos mērķus. Ir jārisina problēmas enerģētikā, jāattīsta komunikācijas un infrastruktūra. Lai gan Indiju var uzskatīt par IT lielvalsti, interneta attīstībā mēs to apsteidzam – kamēr Latvijā jau ieviests 4G tīkls, Indijā vien pieejams 3G. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir Indijas iedzīvotāju skaits un to neproporcionāli lielais īpatsvars lauku apvidos. Neskatoties uz to, Indijā domā par kļūšanu par lielāko tautu pasaulē! Es uzdevu jautājumu: kā viņi atrisinās bezdarba problēmu, ja vēlas būtiski palielināt iedzīvotāju skaitu? Īpaši laikā, kad modernās tehnoloģijas daudzās jomās jau aizvieto cilvēkus. Lai panāktu ekonomisko izaugsmi, šodien ir jākoncentrējas uz moderno tehnoloģiju ieviešanu, ne cilvēku skaita palielināšanu. Un Indijai ir potenciāls, lai to paveiktu.