Indijas Neatkarības diena
19. augustā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē norisinājās Indijas neatkarības gadadienas atzīmēšana. Kā zināms, Indija guva savu valsti 1947. gadā, kad Lielbritānija atzina tās neatkarību un sadalīja Indiju divās daļās, musulmaņu Pakistānā un hindi Indijā.
Šī bija pirmā oficiālā Indijas neatkarības dienas svinēšana Latvijā; oficiālo daļu atklāja Indijas vēstniece Zviedrijā un Latvijā, viņas ekselence Banašrī Bose Harisonas kundze, teikdama, ka ar jauno Indijas premjeru Narendru Modi valsts varēs atgriezties pie dinamiskas izaugsmes – 9% iekšzemes kopprodukta pieauguma gadā. Tāpat vēstniece uzsvēra ciešo Indijas kultūras sadarbību ar Latviju.
Mūsu valsti pārstāvēja Kultūras ministre Dace Melbārde, kura klātesošajiem atgādināja, ka Baltijas valstis atguva savu neatkarību nevardarbīgi, kad dziesmas spēku lika pretim kara spēkam. Pasākumā piedalījos arī es kā Indijas parlamentārās grupas vadītājs Saeimā. Savā uzrunā atzīmēju, ka abas valstis guva savu neatkarību uz divu pasaules karu drupām, Latvijā pēc pirmā – un Indija pēc otrā pasaules kara. Sanāk, ka Latvija ir vecāka valsts par Indiju, un – kaut gan ir maz ticams, ka Indija varētu zaudēt savu neatkarību, kā tas notika ar Latviju, tomēr Indija (un plašākā mērogā Āzija) varētu no Latvijas un Eiropas aizgūt dažu labu mācību. Šogad, kad faktiski notiek kara darbība austrumos no Latvijas robežas, mēs esam droši, jo mums ir ES un NATO, bet šādas organizācijas nav Āzijā. Tā ir viela pārdomām Indijai.
Pēc oficiālās daļas sekoja Indijas deju priekšnesumi, kurus izpildīja Latvijas dejotājas kopā ar vienu Indijas profesionālu dejotāju, kurš jau vairākkārt uzstājies gan Zviedrijā, gan Latvijā.
