Rail Baltica – izšķiršanās brīdis

Pirms dažām dienām piedalījos Baltijas Asamblejas (BA) konferencē par transporta un infrastruktūras attīstību reģionā Tallinā („Development of Transport and Infrastructure: Growth Engine for the Region”) – kā BA Ekonomikas, enerģijas un inovāciju komitejas vadītājs; kopā ar mani Latviju pārstāvēja arī deputāts Jānis Vucāns, BA Latvijas delegācijas vadītājs. 

Viens no jautājumiem, kas šķita uzmanības vērts, bija satiksmes negadījumu statistika Baltijas valstīs. Zīmīgi, ka gan Igaunijā, gan Latvijā avāriju skaits uz šosejām pēc kādreizējā krituma atkal mērķtiecīgi kāpj – kamēr Lietuvā turpina kristies. Un tam nav izskaidrojuma. Pamatā šīs avārijas notiek dēļ cilvēku neuzmanības, bieži dēļ pārgalvības – avārijas uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, apdzīšanas manevros pa pretējām joslām u.c. Kāpēc tieši Latvijā (un Igaunijā) braucēji arvien mazāk domā par sevi, saviem pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem?

Taču visam reģionam kopā pats būtiskākais jautājums, protams, bija par „Rail Baltica”. Pagājušajā gadā lietuvieši bija pēkšņi pieprasījuši tā sastāvā iekļaut arī atzaru uz Viļņu, lai arī pirms tam vairākus gadus izvirzīja tikai Kauņu. Konferencē Eiropas Komisijas pārstāvis Džeimss Ponds strikti paziņoja, ka patreizējā finansēšanas posmā šāda plānu maiņa nav iespējama.

Latvija un Igaunija jau piekrīt, ka vajadzētu iekļaut Viļņu, bet termiņi šobrīd ir nokavēti – un finansējumu Viļņas atzaram var rast tikai nākamajā ES daudzgadu budžetā. Diemžēl konferencē nevienam tā arī netapa skaidrs, vai lietuvieši piekritīs tomēr nogaidīt vai ietiepsies un riskēs ar projekta krišanu.

Klāt bija arī viesi no Azerbaidžānas un Gruzijas, kuri uzmanīgi vēroja notiekošo. Es izteicu bažas, ka pēc nesenajiem notikumiem Ukrainā un arī šobrīd tur notiekošā iespaidā pat bērnam ir skaidrs, ka šāds transporta koridors (ātrgaitas dzelzceļš no Helsinkiem, Tallinas, Rīgas, Kauņas līdz Varšavai un no Varšavas tālāk uz visiem svarīgākajiem punktiem Eiropā) ir neatliekama prioritāte. Ja projekts tiks apturēts, cietējas būs visas Baltijas valstis kopā. Pastāv arī draudi, ka tādējādi varam zaudēt projektu pavisam, jo ir rinda valstu, kas to vien gaida kā mūsu neveiksmi, lai varētu šim projektam paredzēto lielo naudu pārņemt un ar to finansēt savus projektus, kuriem naudu neizdevās gūt “Rail Baltica” dēļ. Nauda šim paredzēta no ES īpašā fonda “European Connection Facility (CEF)” (latviski – fonds “Savienojot Eiropu”).