Vēl viena sastrēgumstunda

Gan atceraties, ka savulaik rakstīju par TV raidījuma “Sastrēgumstunda” negācijām – tagad nebūtu godīgi neuzslavēt, jo tiešām iet uz labo pusi. Šoreiz bija tiešām labs raidījums, laba dalībnieku izvēle, aktuāla tēma. Jāatzīst gan, visi aizmirsa, ka 2007. gadā, Vairas Vīķes-Freibergas laikā Saeima pieņēma likumu, kas turpmāk izslēdza iespēju tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā “melnajam zirdziņam”. Proti, ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru beigām Saeimas prezidijam ir jāiesniedz kandidatūras prezidenta amatam. Prezidentu jāievēl 30 dienas pirms esošā prezidenta termiņa beigām. Kad biju 10. Saeimas deputāts, man bija izvēle – vai nu esošais prezidents Valdis Zatlers, vai Andris Berziņš. Es balsoju par esošo.

Problēma tikai tā, ka bija aizklātas balsošanas. Šajā Saeimā, lielā mērā pateicoties arī Reformu partijai, atcēlām gandrīz visus aizklātos balsojumus. Tagad esam “caurspīdīgāki” par skandināviem! Taču paliek vēl viens aizklāts balsojums – par Valsts prezidentu. Pēc Lieldienām grasos ierosināt, lai atceļam arī to.

Jāpiebilst, ka tik vienkārši ar tautas vēlētu prezidentu nemaz nav, kā raidījumā tika akcentēts. Mēs Latviju varam salīdzināt faktiski tikai ar Igauniju un Lietuvu – Igaunijā ir kā pie mums, Lietuvā tautas vēlēts. Taču tur vienu jaunievēlētu prezidentu tūlīt atsauca (2004. gada impīčments, kurš padarīja to par Eiropā pirmo atsaukto prezidentu), un viņa vietā tika atgriezts bijušais trimdinieks Adamkus.