EK panāk, ka Latvija pētniecībai un attīstībai atvēl par 38,7% vairāk līdzekļu

Latvija jau pirms vairākiem mēnešiem saņēma Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vērtējumu ES fondu Latvijas apguves plāniem nākamajiem septiņiem gadiem. Neoficiālais vērtējums bija kritisks. Īsi sakot, tajā tika norādīts, ka Latvija pārāk maz līdzekļu plāno atvēlēt zinātnei, pētniecībai un inovācijām, bet pārāk daudz ceļu infrastruktūrai.

Protams, EK neuzskata, ka ar ceļiem Latvijā viss ir kārtībā un tiem līdzekļU pietiek. Gluži pretēji. Taču tiek norādīts, ka šai nozarei mēs līdz šim krietni par maz līdzekļu esam atvēlējuši tieši no nacionālā budžeta – ceļu būvniecību, remontu un uzturēšanu pamatā balstot uz ES fondu resursiem. EK neoficiālos komentāros norādījusi, ka par fondu naudu būtu jāattīsta TEN-T (ES Transeiropas transporta tīkla) ceļi, bet investīcijas reģionāliem un mazākas nozīmes ceļiem ir finansējamas no valsts budžeta.

Par to, ka ES fondu nauda nevar būt teju vienīgais finanšu avots ceļu infrastruktūras sakārtošanā, liecina ne vien šie EK neoficiālie komentāri, bet arī mūsu ceļu faktiskais stāvoklis. Kā rāda uzņēmuma „Latvijas Valsts ceļi” apkopotā informācija, 2012. gadā vairāk nekā 50% no ceļiem ar melno segumu bija sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Ir aprēķināts, ka ilgstoša finansējuma trūkuma rezultātā autoceļos veicamo darbu deficīts ir sasniedzis 4,678 miljardus latu!

Veiksmīgās Eiropas valstīs ir būtiski augstāka autoceļiem novirzāmā daļu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, sasniedzot vismaz 80% no nodokļa ieņēmumiem – kamēr Latvijā līdz šim tā nesasniedza pat 20%. Te der atcerēties, ka Eināra Repšes vadībā tika likvidēts autoceļu fonds un autovadītāju samaksātajam akcīzes nodoklim vairs nebija jānonāk Latvijas ceļu uzturēšanai. Sevišķi to der atcerēties gaidāmo vēlēšanu kontekstā, jo infrastruktūras kvalitāte ir vitāli svarīga Latvijas attīstībai. Bet kā pret to izturējās Repše?

Šajā ziņā pozitīvi vērtējama Satiksmes ministrijas iniciatīva, kas paredz, ka katru gadu 10% apmērā būtu jāpalielina autoceļiem novirzāmo daļu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas 2020. gadā tad sasniegtu 80% apjomu. Tas faktiski nozīmētu to, ka beidzot tie nodokļi, ko samaksājam, patērējot degvielu, tiktu izmantoti mūsu ceļiem. Līdzīgi, kā citās modernās un attīstītās valstīs. Kopā ar ES fondu līdzekļiem tas ļautu pakāpeniski uzlaboties mūsu ceļu stāvoklim.

Latvijas Valsts ceļi (LVC) un Satiksmes ministrija ir arī izstrādājusi „Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. – 2020. gadam”. Ar programmu var  iepazīties LVC mājas lapā, un tajā detalizēti aprakstīti visi ceļa posmi, kurus vajadzētu sakārtot šajā laikā. Plānots panākt, lai līdz 2020. gadam visi galvenie valsts autoceļi būtu labā stāvoklī. Tas pats attiektos uz 75% reģionālo ceļu.

No EK neoficiālajām norādēm un komentāriem lielākie ieguvēji būs zinātnes pārstāvji. Ministru kabineta 17. decembrī akceptētā „Partnerības līguma”  versija paredz būtisku piekāpšanos EK kritikai un līdzekļu pārdali par labu pētniecībai un attīstībai. Pie EK rekomendāciju izpildes strādājām arī Saeimas Eiropas lietu komisijā – tikāmies personīgi ar EK pārstāvjiem un skaidrojām Latvijas situāciju. Šis ir tas gadījums, kad paši savās mājās neesam spējuši apjaust to, cik būtiski ir valsts ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai ieguldīt pietiekami lielus resursus tieši zinātnē, pētniecībā un inovācijās. EK iejaukšanās rezultātu, iespējams, spēsim novērtēt tikai ilgākā laika posmā.

Pēdējo mēnešu darba rezultātā „Partnerības līgumā ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodam” pēdējā versijā ir veiktas būtiskas izmaiņas, kā rezultātā ir nozīmīgi palielināts finanšu piešķīrums P&A (pētniecība un attīstība), pārdalot 127 miljonus eiro (38,7% pieaugums) prioritārajam virzienam „Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas”. Šo resursu apgūšana tiks sadalīta starp Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju.

Kopā ar dažādiem stimuliem privātajam sektoram, kas motivēs uzņēmumus ieguldīt pētniecībā un attīstībā, šis finansējums dos iespēju izaugsmei. Tas ļaus zinātniekiem savu potenciālu izmantot Latvijā un dot ieguldījumu mūsu tautsaimniecībai. Ieguvēji noteikti būs arī ceļu nozare, jo valsts būs spiesta palielināt finansējumu ceļiem no nacionālā budžeta, kā arī rūpīgāk un pārdomātāk plānot transporta infrastruktūras atjaunošanu un būvniecību.