Saeimas „autoparks” – izprieca vai nepieciešamība?

Nesen kāds mūsu koalīcijas sabiedroto – Reformu partijas pārstāvis Guntars Viziņš publicēja pārdomu rakstu, kurā būtībā tai pašai koalīcijai pārmeta, ka Saeimas deputāti, organizējot savu tiešo darbu – piemēram, vizītes reģionos, tiekoties ar vēlētājiem, – izmanto pārmērīgi lielu automašīnu skaitu. Vai autoram labāk patiktu, ja deputāti sēdētu uz vietas un ar iedzīvotājiem runātu tikai no TV ekrāniem (kuru pat visiem nav)?

Minētais kungs gan sava viedokļa pamatošanai gan izmantoja visai apšaubāmu salīdzinājumu – viņaprāt, LR Saeimas rīcībā esošo automašīnu skaits daudzkārt pārsniedzot, piemēram, Zviedrijas parlamenta „autoparka” apmērus. Protams, acīmredzot autoram nelikās prātīgi pieminēt, ka Zviedrijā un citās ziemeļvalstīs tas tiek nodrošināts ar pamatīgām kompensācijām, deputātiem pie vēlētājiem dodoties ar vilcieniem, taksometriem un pat lidmašīnām.

Es nemēģinu attaisnot esošo situāciju, iespējams, Saeimai nāktu par labu izanalizēt iespējamo ietaupījumu, mainot pieejamā dienesta transporta veidus un apjomu – taču tas ir jādara, pamatojoties uz korektiem aprēķiniem, nevis mēģinot ar populismu piemānīt tautu, lai varētu uzkurināt emocijas pāri veselajam saprātam un pieņemt sasteigtus lēmumus, kuri no malas izskatās labi, bet slepeni varbūt atnesīs vēl lielākus zaudējumus.