Tiekoties ar Apvienotās Karalistes vēstnieku
“Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš pirmdien, 16.jūlijā, tiekoties ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Endrjū Soperu (Andrew Soper), pārrunāja aktuālos Eiropas Savienības (ES) dienaskārtības jautājumus, tostarp ES jaunā daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam finansējuma sadali. Vēstnieks Saeimā bija ieradies, lai informētu par Lielbritānijas ieceri veidot pārskatu par ES aktivitātēm un to ietekmi uz Apvienoto Karalisti.”
pārpublicēts no Saeimas preses dienesta
“Puses bija vienisprātis, ka nākamie seši mēneši būs izšķiroši, lai rastu risinājumus eirozonas dalībvalstīs pastāvošajai krīzei un diskutētu par tālāku ES integrāciju un institucionālo attīstību, kā arī vienotos par jauno ES daudzgadu budžetu.
Vēstnieks pauda, ka Lielbritānija kā viena no lielākajām neto maksātājvalstīm ES uzskata, ka ir nepieciešams mazināt ES budžeta kopapjomu, nevis to palielināt laikā, kad visas ES dalībvalstis samazina budžeta tēriņus. Savukārt jautājumā par kohēzijas finansējumu Apvienotā Karaliste uzskata, ka jautājums par finansējuma apjomu nav tik nozīmīgs. Būtiskāka ir finansējuma novirzīšana attīstībai un konkurētspējas veicināšanai mazāk attīstītajiem ES reģioniem, tostarp arī Latvijai.
Tikšanās laikā Atis Lejiņš uzsvēra Latvijas prioritātes ES jaunā daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam finansējuma sadalē – kohēzijas finansējuma saglabāšanu līdzšinējā apmērā un tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas lauksaimniekiem, tuvojoties vidējam ES līmenim, kas abas ir vienlīdz būtiskas Latvijas valsts attīstībai.
Vēstnieks informēja par Lielbritānijas ieceri laika periodā līdz 2014.gadam izveidot pārskatu par ES aktivitātēm un to ietekmi uz Apvienoto Karalisti, par kuru pagājušajā nedēļā Lielbritānijas parlamentu informēja Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs (William Hague).
Endrjū Sopers sacīja, ka pārskata mērķis ir sniegt informāciju Lielbritānijas partneriem ES, parlamentam un sabiedrībai par to, kā ES darbības jomas korelē ar Lielbritānijas interešu sfērām. Pārskata trīs prioritārās pētniecības jomas ir ES konkurētspēja, aizvien tālāk attīstoties globalizācijai, eiro krīze un demokrātiskā leģitimitāte.
Vēstnieks tikšanās laikā uzsvēra, ka lēmums veidot pārskatu tika pieņemts jau pirms diviem gadiem, veidojot pašreizējo valdību. Tam nav sakara ar nesen publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamu referenduma rīkošanu, lai lemtu, vai Lielbritānijai turpināt dalību ES.”
Fotogrāfijas no tikšanās: http://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157630599689020/
