Krustpunktā: PAR Ukrainu
Šodien radioraidījumā “Krustpunktā” kā Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs piedalījos diskusijā par Ukrainā notiekošo karu, kuru pirms nedēļas uzsāka Krievija.
(raidījuma ierakstu var noskatīties zem šī raksta)
Runājām par pasaules lielvaru un starptautiskās sabiedrības iespējām apturēt šo karu, ilgtermiņa sankciju ietekmi un turpmāko notikumu attīstības prognozēm. Sarunu ar ekspertiem vadīja žurnālists Aidis Tomsons; tāpat piedalījās Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs un Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa.
No savas puses atzīmēju, ka mēs – ar to domājot gan ES un pasauli kopumā, gan Latviju atsevišķi – sūtām Ukrainai to, ko viņi paši visvairāk ir lūguši: ieročus un munīciju. Un tāpēc Krievijas armija cieš ļoti lielus zaudējumus. Latvija nosūtījusi “Stinger” raķetes, arī no citām valstīm nāk dažādi ieroči, tajā skaitā raķetes un kaujas droni (pēdējie mūsu presē pagaidām nav daudz aprakstīti, taču ir karā ļoti efektīvi).
Uzreiz diemžēl apturēt karu neizdodas, jo Putinam vienkārši nav atkāpšanās ceļa (tāpat kā savulaik Hitleram, kurš beidza savu dzīvi bunkurā). Taču ekonomisko sankciju iespaids ir tik ļoti jūtams jau tagad, nerunājot nemaz par to, kas būs vēl pēc dažām dienām, ka es nemaz neizslēgtu iespējamu scenāriju par “galma apvērsumu” Kremlī. Jo valsts ekonomika visdrīzāk sabruks, biržas jau tagad ir slēgtas, bankas arī droši vien piedzīvos to pašu likteni. Mēs redzam arī, ka rietumu firmas viena pēc otras pārtrauc sadarbību ar Krieviju, rubļa kurss dramatiski krīt. Krievijas rūpniecība palikusi bez nepieciešamām tehnoloģijām un izejvielām, sākot ar kuģu motoriem un beidzot ar mikročipiem, rezerves detaļām naftas ieguves tehnikai u.c.
Ukrainas trešā lielākā prasība pēc ieročiem un sankcijām bija arī nekavējoša tās uzņemšana par kandidātvalsti Eiropas Savienībā, un arī tas bezprecedenta ātrumā virzās uz priekšu, tāpēc noteikti nepiekrītu šur tur izskanējušiem apgalvojumiem, ka Eiropa neko nedara un būtu pametusi Ukrainu likteņa varā.
Būtiski, ka Krievija šobrīd rīkojas tik šokējoši, ka zaudē arī savus līdzšinējos sabiedrotos. Piemēram, vislielāko Eiropas lielvaru Vāciju, kura šogad arī pacēlusi, pat dubultojusi savu militāro budžetu un plaši apgādā Ukrainu ar ieročiem.
Gaidot šodienas balsojumu ANO Ģenerālajā asamblejā, jau ir skaidrs, ka izteikts vairākums būs pret Krieviju. Tagad Kremlis vairs nevarēs vainot, ka pret viņu ir “amerikanskije” vai “latišskije” sazvērnieki, tagad tā ir būtībā visa pasaule!
Piedevām, arī Kremlī ir dažādi strāvojumi un nebūt ne visiem vienādi patīk tas, ka Putins “žvadzina” kodolieročus, jo visi ļoti labi saprot, ko tas nozīmētu. Cepuri nost to iedzīvotāju priekšā, kas nenobīstas šobrīd iziet ielās ar kritiku Putina kursam, tomēr izšķirošais var izrādīties tieši iekšējs “coup de grace”, kuru pieminēju iepriekš. Vēsturē jau ir bijuši šādi precedenti.
