Tikšanās Vihulas muižā par Baltijas drošību
Nedēļas nogalē Vihulas muižā Igaunijas ziemeļos tikās visu triju Baltijas valstu parlamentu ārlietu komisijas. Jautājums bija viens – Krievijas iespējamais uz/iebrukums Ukrainā. Un arī par to, cik stipra ir Baltijas valstu aizsardzība, lai atturētu Krieviju līdzīgi rīkoties gar to robežām.
Galvenais secinājums – lai izprastu situāciju Ukrainas pierobežā, ir jāsaprot, kāds ir Krievijas domāšanas veids (angliski “mindset”). Tas ir citāds nekā citām bijušajām impērijām – tā centrā ir iestatīta impērijas atjaunošana, pat uz ekonomiskās attīstības rēķina. Jo primārais ir militārā spēka varenība.
Un tā faktiski domā lielākā tautas daļa, ne tikai elite. Bet 2/3 valdošo aprindu Krievijā ir reāli čekisti. Nav vairs politbirojs un centrālkomiteja, kas pārvalda Krieviju, bet jauns ordenis – čekistu ordenis.
Spēku savilkšana gar Ukrainas robežu ir pārāk maza, lai uzbruktu Ukrainai. Toties varētu “paņemt” kādu Ukrainas gabalu, kā tas bija Krimas gadījumā. Tāpēc varam rēķināties, ka būs Rietumu/Krievijas kaut kāda veida kompromiss.
Tas varētu būt “win-win” abām pusēm, bet, zinot Krievijas domāšanas veidu, Krievija to pasludinās kā savu uzvaru, jo tā saprot šo formulu citādi. Proti, vienošanām jābūt tādām, ka Krievija gūst kaut mazu, bet tomēr uzvaru. To tā arī pateiks krievu tautai, visai pasaulei. Zināms jau, ka Ukraina nav gatava iestāties NATO, bet Krievija pateiks, ka neiestāsies, “jo mēs to nepieļāvām”.
Jautājums: vai Vācijas un citu valstu aizliegums sūtīt munīciju Ukrainai būs Maskavas uzvara vai saspīlējuma mazināšana? Kas ir svarīgāk – sūtīt kara hospitāli, kā to dara Vācija (piesaistot Igauniju), vai nesūtīt munīciju? Hospitālis der tikai kara situācijai, bet munīcija karu var apturēt.
Te parādās Baltijas valstu vājums. Munīcijas krājumi nav diez cik lieli. Ja būtu, tad Krievija saprastu, kā zibenskarš ar Baltijas valstīm un Poliju (vai vēl citu reģiona valsti) neizdosies, un tāpēc arī neuzbruktu. Pavisam vienkāršs Maskavas domāšanas veida aprēķins. Tāpēc jebkurš signāls, ka mēs varētu samazināt mūsu militāros izdevumus (kā tas izskanēja no opozīcijas Saeimas budžeta debatēs), faktiski apdraud mūsu drošību un mieru.
Jāņem arī vērā Putina vecumu. Viņš sevi identificē ar Ivanu Bargo, Katrīnu Otro, Josifu Staļinu un visdrīzāk vēlas paspēt kaut ko lielu vēl izdarīt, lai ieņemtu līdzīgu vietu Krievijas vēsturē. Tieši te varētu būt tas bīstamākais faktors jau astoņu gadu ilgstošajā aktīvajā dažādu veidu (kinētiskajā) karā ar Ukrainu.
Viss balstās uz mūsu, uz Rietumu politisko gribu izprast Krievijas politisko gribu un attiecīgi rīkoties.
