Īru svētki VEF kultūras pilī
Piektdien Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Džims Henesijs organizēja svinīgu pieņemšanu par godu tuvajai Svētā Patrika dienai; pasākums šoreiz pirmo reizi notika VEF Kultūras pilī. Viesus ar savu klātbūtni pagodināja arī Džons Pols Felans, Īrijas pašvaldību un vēlēšanu reformu valsts ministrs, Kristians Ēdegors, Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā u.c.
VEF Kultūras pils kā vieta man ir atmiņu pilna – piemēram, 1989. gada oktobrī tur norisinājās Latvijas Tautas Frontes 2. Kongress (Rīgas Kongresu namā to organizēt mums aizliedza), kurā delegāti ar tiesībām pārstāvēt vairāk nekā 250 000 organizācijas biedru pieņēma jaunu programmu un nosprauda stingru mērķi atgūt Latvijas Republikas neatkarību.
Svētā Patrika dienas pasākumā ar vēstnieku un ministru neformāli pārrunājām arī Lielbritānijā notiekošo Brexit, kas Īriju skar ļoti tieši, jo rezultātā var tikt atjaunota strikti apsargāta robeža starp Īriju un Ziemeļīriju (Īrija paliek ES, bet Ziemeļīrija kā Lielbritānijas sastāvdaļa to pamet). Un te no vēstures atmiņām iznirst “asiņaino svētdienu” un teroraktu sērijas, par kurām jaunā paaudze acīmredzot neko daudz nezina… Taču tas bija “īstais” terorisms īru teritorijās, ISIS problēma nāca tikai pēc tam.
Viens ir par to kavēties pārdomās pašam, bet otrs – tieša saruna ar iesaistītās valsts augstām amatpersonām, kuras rezultātā pakrūtē iezogas auksts reālisma kamols. Vai tiešām var atkal uzplaiksnīt senie konflikti?
Dalība Eiropas Savienībā noturēja izlīgumu starp paramilitāro IRA (Īrijas Republikas Armiju, kura nolika ieročus) un Lielbritāniju, taču pēc izstāšanās no tās, kad pie robežām atkal var parādīties robežsardze, armija un policija, situācija atkal var kļūt visai šaubīga, uzpeldēt vēsturiskais konflikts starp “pamatiedzīvotājiem un kolonistiem”. Šī paša iemesla dēļ arī tad, ja Ziemeļīrijā notiktu referendums par pievienošanos Īrijai, rezultāts visdrīzāk būtu negatīvs. Tas ir vēstures lāsts.
