Svētā Patrika diena Rīgā

Nedēļas nogalē man bija izdevība svinēt Sv. Patrika dienu trīs vakarus pēc kārtas. Vispirms bija Īrijas vēstniecības Latvijā rīkotā pieņemšana Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kur pirmoreiz dzirdēju Īrijas himnu gēlu valodā – to dziedāja vokāliste Annija Austra Krēsliņa, un man šķita pilnīgi nevainojams izpildījums (arī īri pēc tam teica tāpat). Protams, tika dziedātas arī Latvijas un Eiropas himnas, kas bija ļoti patīkami.

Pasākumā mūs uzrunāja Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā – Džims Henesijs (kas ir interesanti, īru valodā viņu sauc Seamus Mac Aonghusa). Īpašs viesis pieņemšanā bija ASV vēstniece Latvijā Nensija B. Petita (fotogrāfijā redzami abi vēstnieki, aiz viņiem es ar sievu Vitu).

Ievēroju labi maskējušās latvietes, kuras tēloja īrietes :) Ar to domāju deju grupu “Moonlight Dancers”; varēju tikai apbrīnot viņu dejas prasmi, liekot lietā sarežģītus kāju soļus. Arī latviešu puiši maskējās par īriem un spēlēja aizraujošu dzīvo mūziku.

Nākamajā dienā Īrijas-Latvijas tirdzniecības kamera kopā ar vēstniecību aicināja mūs uz pasākumu restorānā “Riga Sunset Lounge”, kur arī uzstājās jau pieminētās dejotājas, tur varēja labāk iepazīt viņu prasmes; te pievienoju īsu video no meiteņu priekšnesuma. Bija arī viesi no Lietuvas – vijolniece un bundzinieks, arī viens dejotājs ar zobeniem.

Uzvarēju arī nelielā konkursiņā, kurā bija jānosauc pareizās Īrijas karoga krāsas, un pārsteidzošā kārtā nācās strīdēties pat ar vienu īru, kurš bija pārliecināts, ka viena no krāsām ir zelta, nevis oranža. Taču viena no trim joslām nacionālajā karogā ir tieši oranža, un karogs kopumā simbolizē mieru starp Īrijas protestantiem un katoļiem (“oranžajiem un zaļajiem”).

Visbeidzot, trešajā vakarā viesojāmies pirmajā īru krodziņā Latvijā – “Paddy Whelan’s”, kur spēlēja mūziķi; viesos bija pamatskolas skolotāju grupa no Īrijas, arī pārstāvji no Kanādas bruņotajiem spēkiem u.c. Ļoti patīkami un priecīgi svētki, bet ne skaļi, labas gaumes ietvaros; bija skaistas īru un latviešu dziesmas, kuras kopā dziedājām visi – vietējie latvieši ar Īrijas latviešiem, un sevišķi lielisks šķita mirklis, kad skanēja Raimonda Paula “Mēmā dziesma” – latviešu, angļu un pat gēlu valodā!

Starp citu, laika gaitā esmu vērojis, kā mūsu tautieši dejo dažādas dejas, un tās vienmēr – lai būtu latviešu, īru vai kaut indiešu – sanāk ļoti labi. Mēs vienkārši esam tāda tauta, kas jau no agras bērnības dejo, tas mums ir asinīs un izpaužas sevišķā prasmē. Arī pats vairāk nekā 30 gadus esmu dejojis latviešu tautas dejas, kaut lielākoties dzīvoju tālu ārpus Latvijas (varat mēģināt mani atpazīt fotogrāfijā no seniem dziesmu un deju svētkiem San Francisko; dejojam “Meita puišus dancināja”, centrālais tēls ir mana māsiņa Aija).