Pasaules ukraiņu kongress
Vakar Saeimā viesojās Pasaules ukraiņu kongresa prezidents Jevgens Čolijs un Ukrainas vēstniecības Latvijā 1. sekretārs Ruslans Tsekovs. Dienas pirmajā pusē viesi tikās ar Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieces kundzi, bet vēlākā pēcpusdienā kā Eiropas lietu komisijas pārstāvis organizēju viesu tikšanos ar komisijas deputātiem; man pievienojās deputāti Jānis Vucāns un Ritvars Jansons.
Pārrunājām jautājumus, kuri šobrīd ir aktuāli Ukrainai. Kongresa priekšsēdētājs izteica pateicību Latvija – ne tikai par stingro politisko atbalstu un starptautisko līgumu (ES asociācijas, brīvās tirdzniecības un bezvīzu režīma) veicināšanu, bet arī ļoti konkrētām lietām, kas realizētas tepat Latvijā: organizētajām bērnu nometnēm un medicīnisko palīdzību Ukrainā ievainotajiem karavīriem.
Šobrīd ukraiņu galvenais lūgums ir, neskatoties uz sapratni, ka tuvākajā laikā iestāšanās NATO valstij vēl nespīd, tomēr aktivizēt Rīcības plānu dalībai (MAP – Membership Action Plan), kurš nepieciešams ne tik daudz reālās iestāšanās faktam, kā Minskas vienošanās sarunu iznākumu stiprināšanai. Jo pieredze rāda, ka Vladimirs Putins atzīst tikai spēku, bet jebkura vājuma un piekāpšanās izrādīšana ir novedusi pie ikdienas karadarbības Ukrainā un iknedēļas karavīru nāvēm.
Tāpat J. Čolijs aicināja runāt par ANO miera uzturētājiem Ukrainā – taču īstajiem, kas pārvaldīs Ukrainas un Krievijas robežu, nevis šodienas frontes līniju Austrumukrainā.
Katrā ziņā, ukraiņi labi saprot, ka valstī nepieciešamas vēl daudzas reformas, sevišķi korupcijas apkarošanā – lai arī daudz jau padarīts, ne mazums ir arī vēl priekšā. Piemēram, nepieciešamas īpašas tiesas cīņai ar korupciju; un arī latvieši šo problēmu labi saprot. Minēju, ka arī mēs par līdzīgiem jautājumiem nopietni cīnāmies; viens būtisks panākums te ir maksātnespējas administratoru ienākumu deklarācijas, kas deva zināmu pagrieziena punktu.
