Baltijas valstis – būt vai nebūt?
10. novembrī piedalījos Baltijas Asamblejas 36. sesijā Tallinā. Pasākumu organizēja Igaunijas pārstāvji, un viņiem tas bija labi izdevies. Tiesa gan, procesā uzzinājām arī tādu jaunumu, ka Igaunijā parlamenta deputāti tagad drīkst reizē būt arī pašvaldību deputāti. Rezultātā daļa no deputātiem nebija ieradusies, bet vēl kāda daļa nemitīgi strādāja ar līdzpaņemtiem portatīvajiem datoriem, kārtojot pašvaldību lietas. Paldies dievam, ka pie mums Latvijā nav tāpat iekārtots!
Kopumā vērtējot, vēlos teikt – var just, ka pieaug Baltijas Asamblejas nozīme. Te var minēt gan tādus kopīgos triju valstu panākumus kā Rail Baltic, gan arī medicīnas izdevumu samazināšanu, par kuru esmu jau iepriekš nedaudz rakstījis (pateicoties sadarbībai BA, iegādājāmies pneimonijas vakcīnas kopā ar Lietuvu, rezultātā ietaupīti 600’000 EUR; arī rota vīrusa vakcīnas iegādē līdzīgā veidā – ietaupījums 11% no kopsummas), tāpat tiek runāts par kopīgām militārās aizsardzības tehnikas iegādēm u.c.
Un drīzumā mūs sagaida, manuprāt, visizšķirošākais uzdevums visām Baltijas valstīm reizē. Proti, tuvāko gadu laikā Krievija veiks elektrības piegādes desinhronizāciju – atslēdzot maiņstrāvas piegādi Baltijas valstīm, kas pastāvējusi kopš padomju gadiem. Mēs gan šobrīd saņemam elektrību no “Nord Pool”, taču tā ir līdzstrāva, kuras konvertēšana uz maiņstrāvu vienota sprieguma balansa uzturēšanai ir grūts un pārāk dārgs process.
Eiropas Komisijas pētījumu centrs “Joint Research Center” šobrīd veic analīzi, kā Baltijas valstīm visizdevīgāk un lietderīgāk sinhronizēties ar Eiropas Savienību elektrības piegādē. Lietuvas Republikas enerģētikas viceministrs Simons Šatūns sesijā prezentēja iespējamos variantus, kuri ir: darīt to caur Ziemeļvalstīm (pa jauniem kabeļiem), pašai Baltijai būvēt savu sistēmu vai izmantot Polijas piegādes līnijas.
Polijai ir viens koridors, pa kuru varētu apgādāt Baltiju, – LitPol Link 1, kuru šim nolūkam vajadzētu modernizēt. Tas var izmaksāt līdz pat 900 miljoniem eiro. Notiek arī sarunas par to, ka varētu izveidot otru līniju – LitPol Link 2, taču tās izbūve varētu izmaksāt jau līdz 960 miljoniem. Poļi to būvēt patiesība gan nemaz nevēlas, jo tā ietu cauri dabas rezervātiem, ir pārāk daudz iesaistīto juridisko personu un iespējamo strīdu.
Pašai Baltijai būvēt jaunu sistēmu vispār maksātu pārāk lielas summas, lai tās tagad sāktu rakstīt uz papīra. Un arī caur Ziemeļvalstīm tas būs pārāk dārgi. Bet dīkstāve saskaņā ar pētījumiem var Baltijai izmaksāt 1,3 miljardus eiro par trim dienām vien… Ja Krievija pārtrauc elektrības piegādi Baltijai (un Krievijai pēc līguma ir visas tiesības to darīt), tas notiek 6 mēnešu laikā, tāpēc mums jābūt gatavībā.
Mans priekšlikums būtu, ka Baltijai maksimāli ātri “jāspiež” uz LitPol Link 1 modernizāciju. Vēl jāpierunā tāpat rīkoties arī Igauniju, lai nākamgad maijā, kad tiks publicēti “Joint Research Center” pētījuma rezultāti, uzreiz varam visas trīs valstis kopā iesniegt lūgumus pēc finansiāla atbalsta. Tas varētu sasniegt pat 80% no summas! Bet, ja to nokavējam, tad paliekam tukšā, un kopīgās izmaksas būs graujošas. Tāpēc jārīkojas ātri, lai uz pētījuma rezultātu laiku jau esam uz starta līnijas un steidzamības kārtā ķeramies pie LitPol līnijas paplašināšanas.
