Eiropas pāreja uz tīru enerģiju – potenciāls straujai izaugsmei!

Aizvadītā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) publiskoja pasākumu paketi, kurā paredzēts uzlabot ES konkurētspēju, izmantojot pāreju uz tīru enerģiju – un tas jau šobrīd sāksies visā pasaulē.

EK tiecas panākt, lai ES ne tikai iekļautos šajā pārejā, bet arī būtu tās vadošais virzītājspēks pasaulē. Tādēļ ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam CO₂ emisijas samazināt vismaz par 40% un, to darot, modernizēt ES ekonomiku un radīt simtiem tūkstošu jaunu darba vietu.

Jaunajiem priekšlikumiem ir trīs galvenie mērķi: pirmkārt, vairot ES energoefektivitāti, kā arī pasaules mērogā kļūt par pārliecinošu līderei atjaunojamo energoresursu jomā un aizsargāt patērētājus.

Maija sākumā man bija iespēja piedalīties augsta līmeņa enerģētikas konferencē Tallinā – “Kā Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm iekļauties ES Enerģētikas savienības jaunajos priekšlikumos?”. Konference pulcēja gan augstākā līmeņa nozares politiķus, gan ekspertus, gan zinātniekus. Pasākumā mūsu ziemeļu kaimiņi iezīmēja savas ambīcijas, kas nereti pat sniedzas pāri ES izvirzītajām prasībām un mērķiem. Un mums ir jāizmanto iespēja iekļauties straujajā ziemeļvalstu pārejā uz atjaunojamo enerģiju, izmantojot viņu zinātniskos sasniegumus un inovācijas.

Dokumentu paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” (CE4AU) iekļautie tiesību aktu priekšlikumi aptver energoefektivitāti, atjaunojamos energoresursus, elektroenerģijas tirgus uzbūvi, elektroapgādes drošību un Enerģētikas savienības pārvaldības noteikumus, jaunu kārtību ekodizaina jomā, kā arī stratēģiju plūstošai un automatizētai mobilitātei. Tāpat nav plānots radīt jaunas direktīvas, bet gan pilnveidot esošās direktīvas un regulas.

Šī pakete pavērs iespēju paātrināt gan pāreju uz tīru enerģiju, gan izaugsmi un darba vietu radīšanu. Paredzams, ka šī iniciatīva ļaus mobilizēt publiskā un privātā sektora papildus investīcijas līdz pat EUR 177 miljardiem gadā, sākot no 2021. gada, un tas var dot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu līdz pat 1% apmērā nākamajos desmit gados un radīt 900 000 jaunu darba vietu.

Mūsu uzdevums ir aktīvi iesaistīties procesā, lai no šīs ES politikas arī Latvija iegūtu maksimāli iespējamo un tiektos kļūt par līderi ES.

Viens no izvirzītajiem mērķiem paredz, ka atjaunojamā elektroenerģija veidos aptuveni pusi no ES elektroenerģijas ražošanā izmantotajiem resursiem. Latvija jau tagad šo mērķi faktiski ir sasniegusi, tomēr tas nenozīmē, ka mēs varam pasīvi vērot, ka citi mūs panāk un apsteidz.

Piemēram, Zviedrija ir nodefinējusi, ka 2040. gadā panāks, lai valsts visu nepieciešamo enerģiju saražo no atjaunojamajiem resursiem. Tiesa, saglabājot arī atomenerģiju. Bet norvēģi, kas ir bagāti ar naftas un gāzes resursiem, plāno 2050. gadā teju 70% no valstī nepieciešamās enerģijas saražot no atjaunojamajiem resursiem. Savukārt Dānijas pārstāvji atzīst – ja agrāk vēju parku izveidei jūrā bija nepieciešamas subsīdijas, lai tie atmaksātos, tad tagad tie kļuvuši ekonomiski izdevīgi.

Šie fakti tikai apliecina, ka Latvijai ir aktīvi jāattīsta enerģijas ražošana no atjaunojamajiem resursiem. Pat valstis, kas ir bagātas ar fosilajiem energoresursiem, aktīvi pārveido savu ekonomiku un pāriet uz atjaunojamajiem resursiem. Tad mums kā valstij, kas dabas gāzi importē no Krievijas un arī visus naftas produktus ieved, pāreja uz tīru enerģiju ir jāveicina ar divtik lielu sparu. Un tas būs mūsu galvenais uzdevums 2017./2018. gada Saeimas sesijās.

Šī plāna ietekmi uz ekonomisko izaugsmi labi atspoguļo nepieciešamo investīciju apmērs. Lai sasniegtu ES 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus, no 2020. līdz 2030. gadam ir vajadzīgas ikgadējas investīcijas aptuveni EUR 379 miljardu apmērā, galvenokārt energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un infrastruktūras jomā.

Pateicoties Komisijas ierosinātajiem politikas virzieniem, rūpnieciskās ražošanas apmēra pieaugums būvniecības nozarē varētu sasniegt 5%, inženierijas, dzelzs un tērauda nozarē – attiecīgi 3,8 % un 3,5 %, un tas nodrošinās līdz pat 700 000 papildus darba vietu būvniecības nozarē, 230 000 – inženierzinātņu nozarē un 27 000 – dzelzs un tērauda nozarē.

Viens no instrumentiem, ar kuru palīdzību Latvija var tiekties līdzi Ziemeļvalstu uzņemtajam tempam, ir iesaistīšanās “Nordic Energy Research” centra darbā. Arī viņu pārstāvji piedalījās konferencē Tallinā, un mūsu ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens jau ir sācis sarunas par vismaz viena Latvijas pārstāvja iesaistīšanos centra darbā. Tas no mūsu budžeta prasīs papildus resursus, tomēr ieguvums būs neatsverams – mēs piekļūsim jaunākajām Ziemeļvalstu inovācijām un pētniecības rezultātiem. Tas viennozīmīgi būs ieguldījums, kas atmaksāsies.

Latvija un parējās Baltijas valstis arvien turpina arī savu energotīklu integrāciju ES energosistēmā. Lai gan elektroenerģijas tīkli jau mums ir labi integrēti, jo ar Ziemeļeiropu mūs savieno līdzstrāvas kabeļi, šobrīd aktuāls ir jautājums par maiņstrāvas starpsavienojumiem – vai tos veidot ar Poliju un Centrāleiropu, vai tomēr ar Ziemeļvalstīm.

Ņemot vērā kopējo attīstību, īpaši Ziemeļvalstu ambīcijas pārejā uz tīru enerģiju, inovācijas un jaunākās tehnoloģijas, mums drīzāk būtu ieteicams pievienoties Ziemeļvalstīm, tādējādi arī stiprinot arvien ciešāku sadarbību Ziemeļu reģiona NB8 formātā.