Latvija un EDSO

Gatavojoties EDSO Parlamentārās asamblejas (PA) lielajai rudens sesijai, kura notiks mēneša beigās Maķedonijā, vēlos nedaudz pakavēties atmiņās pie vasaras sesijas, kuru apmeklēju jūlija ieskaņā Gruzijā – kopā ar Latvijas delegācijas vadītāju Edvīnu Šnori; mūs pavadīja delegācijas konsultants Igors Aizstrauts. Vēlos atzīmēt, ka Gruzijas viesmīlība pārspēja visas gaidas, neviena bagātā ES valsts nav ko līdzīgu varējusi. Taču galvenais, ka šajā sesijā iezīmējās vairākas būtiskas lietas, kuras ir vērts pieminēt, sevišķi saistībā ar Krieviju, – jo līdzīgas lietas ir notikušas jau agrāk, un droši vien tādas piemeklēs mūs starptautiskās sadarbības līmenī arī paredzamajā nākotnē.

Gruzijai nav sankciju pret Krieviju, daļa Gruzijas teritorijas ir okupēta un tā nav ES valsts, tāpēc EDSO vasaras sesijā piedalījās arī Krievijas delegācija. Tomēr, par spīti tās pārstāvju karstiem iebildumiem, sesijā tika pieņemta nosodoša rezolūcija par Krimas okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem tajā (šobrīd tas ir sevišķi svarīgi, jo Krievija tieši tagad Krimā sāk izvietot modernāko pretgaisa raķešu sistēmu).

Rezultātā Krievija neatbalstīja visu Tbilisi deklarāciju kopumā (rezolūcijas uz 56 lapām). Krievijai pievienojās tikai dažas valstis, vēl dažas atturējās (tajā skaitā Jobika pārstāvis no Ungārijas). Tā bija izgāšanās, jo sesija pieņēma (tiesa, ar lieliem strīdiem un mazu vairākumu) vispārēju rezolūciju par neierobežotu visām EDSO aktivitātēm EDSO parlamentārās asamblejas biedriem. Tas faktiski nozīmēja Krievijas delegāciju.

Tomēr domāju, ka Krievija būtu rīkojusies tāpat arī bez Krimas rezolūcijas – jo deklarācijā bija arī maksimāli nosodoša rezolūcija par daļēju Gruzijas okupāciju, un arī rezolūcija par Moldovu Krieviju iepriecināt nevarēja. Tātad, šajā reizē EDSO atkāpās no sankcijām pret Krieviju attiecībā uz tās delegātiem (proti, atļauju tiem iebraukt Gruzijā), tomēr nosodīja tās agresivitāti Ukrainā un Gruzijā vistiešākajos vārdos.

Arī politiskās un drošības komitejas rezolūcijas tekstā, kas bija daļa no kopējās Tbilisi deklarācijas, tika nosodīta Krievijas Federācija – par nelegālo okupāciju un mēģinājumiem anektēt Krimas autonomo republiku un Sevastopoles pilsētu, kā arī bruņotu iejaukšanos noteiktos Doņeckas un Luhanskas apgabalos.

Protams, kaismīgi Krievijas aizstāvji atkal izrādījās Francijas delegāti, jo sevišķi “mans senais draugs” Pozzo di Borgo, par kura izlēcieniem EDSO sesijās jau esmu rakstījis. Piemēram, kaut vai Helsinku konferencē – Helsinku nolīguma parakstīšanas 40. gadadienā: http://www.lejins.lv/2015/07/17/kauja-helsinkos-2015/

Iespējams, tieši tāpēc no trim kandidātiem uz PA prezidenta vietu pirmajā kārtā izgāzās Francijas kandidāts Alain Neri ar tikai 21 balsi. Skaidrs, ka Francija tika uzskatīta par pārāk draudzīgu Krievijai. Gruzijas kandidāts Gigi Tsereteli un Austrijas kandidāte Christine Muttonen saņēma ap 90 balsīm. Otrajā kārtā bez franču kandidāta austriete uzvarēja ar dažu balsu pārsvaru. Pirms balsojuma cirkulēja dažādas intrigas, un bija vispār manāms, ka Gruzija pati savu kandidātu neatbalsta, jo tas nāk no bijušā prezidenta Saakašvili partijas. Visi citi balsojumi bija atklāti, bet šis norisinājās ar biļeteniem; Krievijas delegāti apgalvoja, ka balsošot par Tsereteli, jo vēlas uzlabot attiecības ar Gruziju, taču bija skaidrs, ka viņi tomēr to nedarīs. Čukstēja, ka tiks ievēlēta austriete, jo EDSO taču nevarot vadīt tik pretkrievisks pārstāvis kā gruzīns, utt.

Pārstāvot Latvijas parlamentu, piedalījos divu komiteju darbā – vispārējā komitejā par demokrātiju, cilvēktiesībām un humanitārajiem jautājumiem, kā arī vispārējā komitejā par ekonomikas jautājumiem, zinātni, tehnoloģijām un vidi. Vēlos izcelt arī E. Šnores dalību politikas un drošības komitejā, kur viņam izdevās pārliecināt delegātus par to, ka rezolūcijas daļā par Baltijas reģionu tiešā tekstā jāmin, kā Krievija apdraud gaisa satiksmi un drošību ar saviem provokatīvajiem pārlidojumiem.

Kopumā mēs centāmies sadalīties tā, lai aptvertu visas komitejas, jo tajās visās Krievijas delegācija bija aktīva ar saviem atbalstītājiem. Piemēram, ekonomisko lietu komitejā izdevās nobloķēt rezolūciju par ekonomisko sankciju atcelšanu pret Krieviju.

Svarīgs punkts PA bija arī par drošību un bēgļiem. Daudzi gan iebilda, ka šos jēdzienus nedrīkstot saistīt kopā, jo tā tiks atņemtas rūpes par bēgļiem. Tieši otrādi! Uzņemot bēgļus, to nedrīkst darīt uz ES drošības rēķina. Ja nebūtu tik lielas masas, kas par bēgļiem izliekas, tad bēgļu krīze vispār nebūtu kļuvusi par krīzi. Turklāt ir taču zināms, ka teroristi tāpat izmanto nekontrolētu robežu iespējas. Gan iepriekš komitejā, gan plenārsesijā pārsvaru tomēr guva viedoklis, ka drošības joma ar bēgļu jautājumu ir cieši saistāma. Mēs jau zinām, ka ES veido jaunu robežapsardzi, ko pretinieki likās nezinām.

Kā jau minēju, pavisam tuvu ir PA lielā rudens sesija, un tajā sagaidāmas lielas cīņas. No vienas puses, Krievijā nule notikušajās vēlēšanās savu ietekmi ir krietni pastiprinājusi Putina partija “Vienotā Krievija”, no otras puses, šajās vēlēšanās pamanīti neskaitāmi pārkāpumi, kas no starptautiskā viedokļa varētu likt vispār apšaubīt to rezultāta leģitimitāti.