Latvijas ārpolitika un ES jautājumi

Šodien Saeimā norisinās ikgadējās ārpolitikas debates, kurās par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos deputātiem ziņo ārlietu ministrs. Debašu pirmajā daļā uzreiz pēc frakciju viedokļu uzklausīšanas runāju arī es – tālāk runas stenogramma.

(Ārlietu ministra iesniegtais pilnais ziņojums ir izlasāms šeit)

Stipra Latvija stiprā Eiropā

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Ekselences! Kolēģi! Ir divas patiesības Latvijas drošībai, kas mums ir iekaltas akmenī. Stipra, brīva Latvija var būt tikai stiprā un brīvā Eiropas Savienībā un NATO. To mums atgādināja arī premjere Laimdota Straujumas kundze pagājušās nedēļas plenārsēdē. Bet Eiropas Savienība no NATO nav nodalāma. Tās ir Eiropas Savienības struktūras, kas veido stipru pamatu NATO. Tas arī būtu jāiekaļ akmenī. Katrs mēģinājums vājināt Eiropas Savienību atsauksies uz NATO spējām aizsargāt Eiropu.

Mēs dzīvojam globālā vidē ar jaunām lielvarām un milzīgiem globālajiem izaicinājumiem, ko tagad skaudri izjūtam Eiropā. Neviena valsts nevar stāvēt viena pret šiem izaicinājumiem. Absolūti neviena! Nosauciet man tādu valsti, kas viena var stāvēt pretī šiem izaicinājumiem. Patiesībā to jau nevarēja arī darīt aizgājušā gadsimta 20. un 30. gados, kad ieguvām un veidojām savu valsti. Eiropa, tai skaitā Latvija būtu citāda šodien, ja jau tad eiropiešiem būtu izdevies izveidot Eiropas Savienību. Diemžēl vajadzēja drausmīgu karu, pirms tas tika saprasts.

Latvijai šogad ir jārisina trīs lieli izaicinājumi, ko varam veikt tikai ciešā sadarbībā ar pārējām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Viens, pirmā – ir runa par starptautisko terorismu. Divi – nekontrolētā migrācija. Un trīs – revanšistiskā Krievija.

Diemžēl jāsauc lietas skaidrā valodā, kā jau ministra kungs mums aizrādīja savā runā. Labi, parunāsim dažus teikumus par starptautisko terorismu. Latvija savas Eiropas Savienības prezidentūras laikā cīņu pret terorismu pavirzīja krietni uz priekšu, ne velti to sauc tagad par “Rīgas procesu”. Diemžēl nepanācām, ka Eiropas Savienība pieņem pasažieru datu reģistru, diemžēl vajadzēja Parīzes teroraktus un terorisma draudus pašā Briselē, lai paātrinātu šāda reģistra pieņemšanas gaitu Eiroparlamentā. Cerams, ka šī mēneša beigās tad arī Eiroparlamenta plenārsēdē to beidzot pieņems. Un es nedomāju, ka Eiropas Padome to vilcināsies pieņemt.

Divi. Nekontrolētā imigrācija vai migrācija. Ziniet, kaut kas ļoti interesants šajā plenārsēdē noticis… Tā vietā, lai izceltu Latviju kā paraugvalsti pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā risināt nekontrolētu migrāciju, šajā zālē ir izskanējuši viedokļi, ka Latvijai pieņemt izmitināšanai dažus simtus bēgļus ir bijusi smaga kļūda. Vai varat iedomāties, kas notiktu, ja Latvija būtu bijusi vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas tādu lēmumu pieņemtu, kamēr Igaunija un Lietuva solidarizētos bēgļu uzņemšanā? Vienīgā valsts Eiropas Savienībā! Apsveicu! Mūsu stingrai migrācijas politikai… un es nesaprotu, kāpēc tiek noklusēts, ka mēs jau pašā sākumā ieviesām stingru filtrācijas politiku. Man ir atkārtoti jāatkārto, ka nebūs nekāda ģimenes apvienošanās tiem, kam ir pāri astoņpadsmit! Mēs izvēlēsimies tos, kas te brauks. Un ziniet, ko – pārējās Eiropas Savienības valstis tagad mums seko, tai skaitā Dānija, Zviedrija, Vācija. (Starpsaucieni no zāles.) Tā! Un to mums vajadzētu izcelt, un nevis mūs pašus pelt. Bet tas jau latviešiem ir modē – pa priekšu mūs pelt un nevis mūs izcelt.

Un jau drīzumā mums, Saeimas Eiropas lietu komisijai, būs jāapstiprina pirmā pozīcija par ārējās robežas stiprināšanu. Mēs to latviski saucam par vienotas robežas apsardzību. Tas jau ir procesā. Diemžēl, nokavēti. Jā, jāatzīst, Eiropas Savienība gulēja uz saviem lauriem. Tas nu ir fakts! Iemidzināja sevi. Viss būs ļoti skaisti! Vienmēr jāpatur prātā, ka tas, kas notika un notiek pie Eiropas Savienības dienvidu robežām, var notikt arī gar mūsu robežu. Mazākā mērā tas jau notiek, vai tas nav redzēts? Bet mūsu robežsargi un policisti, skaitā jau ap divsimt, kuri ir palīdzējuši dienvidu kolēģiem, ir guvuši vērtīgu pieredzi, kā strādāt bezprecedenta apstākļos. Tas ir vērtīgs ieguvums! Un nākamnedēļ jau uz Latvijas robežas būs Amerikas robežsargi, eksperti, kas novērtēs, kā labāk lai mēs sargātu Latvijas robežas. Viņi jau ir bijuši Igaunijā, un viņi jau ir bijuši Lietuvā. Ko jūs iedomājieties, vai var Krievija ienākt iekšā Igaunijas teritorijā, sagrābt vienu robežsargu, NATO valsts robežsargu, aizvest viņu uz Krieviju, turēt cietumā gadu un tad tikai palaist vaļā? Smaga kļūda!

Starp citu, tā ir Eiropas Komisija, mīļie draugi, kas mums apmaksā nelegālo imigrantu sūtīšanu atpakaļ uz Vjetnamu. Eiropas Komisija (eirofondi)! Un tas nav lēts prieks.

Labi, tagad pie trešā punkta. Krievija. Galvenais, kas te ir jāatceras, ir šis – bez ASV Eiropa un pirmām kārtām mēs, Baltijas valstis, būtu jau sen pazuduši. Un šajā zālē cits deputātu sastāvs balsotu visai līdzīgi, kā to darīja 1940. gadā. Šī nav pirmā reize Eiropas vēsturē un nebūs arī pēdējā, kad ASV nosargā Eiropu. Bet arī šai ziņā Eiropa ir pamodusies, un tā ir apturējusi savu aizsardzības spēju demontāžu, kas notika ļoti strauji pēdējos desmit gados. Pat Zviedrija un pat Vācija ir sākušas palielināt aizsardzības budžetus.

Otra patiesība, kas ir jāzina, pat pēkšņi pamostoties pusnaktī, ir Vācijas atslēgas loma Eiropā. Lūdzu, šo atcerieties! Īpaši tās izšķirošā loma rietumu-austrumu politikas veidošanā. Varam tikai atviegloti uzelpot, ka vācu karavīri kopā ar amerikāņu, angļu un mūsu karavīriem vienotā bataljonā stāvēs Rīgas sardzē pēc Varšavas NATO galotņu konferences. Man ir priekšlikums – piedāvāju forsēt “Rail Baltica” dzelzceļa izbūvi, jo Berlīni ar Rīgu savieno mums stratēģiski tik svarīga un tuva galvaspilsēta kā Varšava.

Un tad divi interesanti novērojumi pēdējā laikā. Jūs zināt, ka Irānas prezidents Hasans Rūhānī šodien tiekas ar pāvestu Romā? 11. Saeimā – atceraties? – mēs runājām par to, ka varbūt karš par 50 procentiem iespējams starp Amerikas 7. floti un Irānu. Šodien Amerika kopā ar Irānu pārpludinās naftu… pasaulē nafta, lēta nafta un ar gāzi! Jau pirmais amerikāņu naftkuģis ir ieradies Marsaļā, Anglijā ir pirmais sašķidrinātās gāzes kuģis un Lietuvā, Klaipēdā, iebrauks arī pirmais Amerikas sašķidrinātās gāzes kuģis. “Latvijas gāzei” nav vairs vieglas dienas priekšā.

Un pēdējais – bankas un OECD. Daudzi nesaprot, ko OECD nozīmē. Bet ministrs jau aizrādīja: mēs esam ietaupījuši 50 miljonus eiro, aizņemamies lētāku naudu pasaules tirgos tāpēc, ka mēs jau esam gandrīz iestājušies OECD. Tikai tagad – tāpēc, ka mēs esam ceļā uz to, – Bondara kungs, mēs beidzot sākam tīrīt mūsu bankas, jā! Tie parazīti, kas atmazgā netīru naudu no austrumiem mūsu bankās… Tikai tagad tas tiek nodarīts! Pašu spēkiem mēs jau to nevarējām izdarīt diemžēl.

Paldies par jūsu uzmanību. (Aplausi.)