Reģionālo ceļu krustvecāki – akcija

Nesen saņēmu interesantu vēstuli no biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs”, kura šobrīd apvieno 19 attiecīgās nozares profesionālos uzņēmumus. Šajā vēstulē biedrība aicināja mani uzņemties “krustvecāka” lomu autoceļam P85 (Rīgas HES – Jaunjelgava), lai turpmāk rūpētos par tā savešanu kārtībā. Protams, līdzīgus aicinājumus par dažādiem ceļiem saņēma visi deputāti (vai vismaz visi koalīcijas deputāti):

“Saeimas deputātu Ati Lejiņu ar sliktiem ceļiem pārsteigt ir grūti – viņš ir redzējis arī kalnu ceļus Afganistānā, kas drīzāk būtu jāsauc par kalnu bezceļiem. Protams, valsts autoceļš Rīgas HES – Jaunjelgava vēl nav bezceļš, taču nedrīkstētu pieļaut, ka tas par tādu kļūst. Šo ceļu autobraucēji izmanto intensīvi, daži pa to brauc regulāri, un viņiem nav cita maršruta. Šis valsts autoceļš nav remontēts kopš tā laika, kad Lejiņa kungs iepazina Afganistānu, un bedres uz tā radījuši nevis artilērijas šāviņi, bet gan nepielūdzamais laiks un naudas trūkums. Jācer, ka Lejiņa kungs kā valstiski domājošs cilvēks spēs ceļa remonta jautājumu valstiski pareizi atrisināt.”

Par šo konkrēto posmu runājot – tajā ir sarkanais ceļa segums ar daudzajiem lāpījumiem un stāvoklis tiešām briesmīgs. Taču ir arī bijusi informācija, ka tas tiks pārbūvēts. Man nav nekas pret šo “krustvecāka” lomas uzņemšanos, tomēr ir arī vēl sliktāki posmi; vispār ceļi manā vēlēšanu apgabalā un vispār Latvijā ir man pie sirds, un tiešām kauns, ka Latvija netiek ar to galā, kamēr mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā veicas daudz labāk. Tur būtu daudz kas jautājams arī pašiem ceļu būvniekiem, piemēram.

Priecājos tomēr arī, ka pagājušovasar vairāki ceļi tika uzlaboti, īpaši var minēt jauno kārtu no Ķekavas uz Daugmali, kas liek mums kļūt optimistiskākiem.