Stenogramma: Grozījumi Patvēruma likumā
Viņceturtdien Saeimā lēmām par grozījumiem Patvēruma likumā, proti – tā papildināšanu ar punktiem par Saeimas kompetenci patvēruma jautājumos. Konkrētāk, apstiprināt Saeimai tiesības pieņemt lēmumus “visos jautājumos, kas attiecas uz bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, kā arī jautājumos, kas ar tiem tieši vai netieši saistīti” un Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz šiem jautājumiem “tikai tajā apjomā, kādā tam to ir deleģējusi Saeima.” Debatēs par šo runāju arī es; šeit pievienoju runas protokolu un nelielas piebildes pie tās.
Runas protokols
“Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Man liekas, šis laiks Eiropai ir pārāk smags un bīstams, lai mēs mētātos te ar tādiem vārdiem kā “ciniski meli” un tā tālāk. Es domāju, ka mūsu ministri ir vadījušies pēc labākās sirdsapziņas tieši tāpēc, ka mums ir liela izšķiršanās priekšā. Un es pateikšu uzreiz – kāpēc.
Eiropas kārtība pēc aukstā kara ir sagrauta. Sagrauta tāpēc, ka viena liela kaimiņvalsts – Krievija – vienkārši iebruka Ukrainā un paņēma vienu daļu. Mums vairs nav tās kārtības, pie kādas mēs esam pieraduši. To vajag apzināties! Tas ir vienkārši kaut kas bezprecedenta… Un te jau mūsu situācija sāk līdzināties tai situācijai, kāda bija pirms Otrā pasaules kara. Lūdzu, uztveriet to ļoti nopietni! Mēs par to esam arī paši atbildīgi!
Otra lieta, protams, ir tie draudi un riski, kas nāk no dienvidiem. Nu, protams, te var arī vainot visu Eiropu, ka tā agrāk neiesaistījās cēloņu risināšanā pašā Sīrijas pilsoņu karā, un tā nu ir tiesa. Un es gribu uzsvērt, ka te austrumi ar dienvidiem ir cieši saistīti – tos nevar atdalīt vienu no otra. Tas, kas notiek tagad ar… Tās bēgļu plūsmas no dienvidiem tāpat var nākt no austrumiem. Jebkurā brīdī!
Es jums došu vienu piemēru.
Jūs domājat, ka Krievijai būtu grūti noorganizēt bēgļu plūsmas uz Latviju no austrumiem? Un tagad šitā robeža beidzot arī tiks stiprināta. Kāpēc uzbrūk valdībai, ja Laimdota Straujuma pieņem šitādu lēmumu? Par to mēs esam uzstājušies, pat pagājušo trešdien esam runājuši ar ārlietu ministru, un tam viņš arī pilnīgi piekrita.
Protams, mēs arī tikām… tika pieminēta tagad Merkele… jā, par Sīriju un par Asadu… Bet… Es nesaku, ka visiem jābūt drošības ekspertiem, bet šitās zīmes jau bija redzamas pirms apmēram mēneša vai diviem mēnešiem, kad Turcija pieprasīja drošības sektoru Sīrijā, kur bēgļi no Turcijas var atgriezties. Viņus aizstāvēt… Viņi paši karos. Tas jau bija iekšā šinī tā sauktajā… jau veidojošamies miera plānā.
Tāpat arī par Asadu… Nē, nu, piedošanu! Skatīsimies niansētāk! Asadam ir paredzēts pārejas periods koalīcijas… jaunā koalīcijas valdībā Sīrijā. To pateica Kamerons jau pirms mēneša! To pagājušonedēļ pateica Kerijs, un to tagad saka Merkele, jā. Protams, tas ir pārejas periods, lai glābtu viņa seju, viņa reputāciju. Un tāpēc Krievija arī tagad nāk iekšā, lai viņa pozīcijas nostiprinātu jaunā kārtībā.
Tā ka tagad beidzot Turcija, visas pārējās valstis, Eiropas Savienība, Amerika saprot, ka ir vajadzīgs risinājums cēlonim pašā Sīrijā, un tas acīmredzot arī notiks. Es jums varu atgādināt, ka Sīrijā piedalās, atbalstot tagad cīņu pret ISIS – jā, cīņu pret ISIS! -, Amerikas jaunākās lidmašīnas, kuras vispār gaisā nav redzamas. Tā ka tā lieta ir ļoti nopietna. Un es domāju, ka galīgi tiek aizmirsts tas, ko Eiropas Savienība dara ar saviem karakuģiem. Tie tagad ir starptautiskos ūdeņos, mēģina novērst šīs bēgļu plūsmas. Un tiek arī izveidots centrs Nigērijā, kur aizsūtīt bēgļus, kuri īstenībā ir ekonomiskie bēgļi, atpakaļ uz Ziemeļāfriku, kur viņi tiks arī filtrēti. Lūdzu! Tāpēc būsim niansētāki un neuzbruksim tik briesmīgi ar tādu pārākuma apziņu, ka mēs būtu visu labāk izdarījuši. Mūsu valdība rīkojās pēc labākās sirdsapziņas, atceroties, kas mums notika 1939. un 1940. gadā, un līdz šim mēs esam pieņēmuši pareizos lēmumus, jo neviens mums Eiropā neko nevar pārmest, ka mēs būtu bijuši distancējušies no kopīgās Eiropas problēmas.
(Frakcijas VIENOTĪBA aplausi)”
Piebilde
Nepaspēju šo pateikt savā runā, tomēr tas ir ļoti svarīgs fakts – ir jāņem vērā, ka Polija nepievienojās Višegradas valstīm, balsoja kopā ar Baltijas valstīm un pārējām ES valstīm. Kā izskatītos, ja Latvija nesolidarizētos ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, mūsu svarīgākām kaimiņvalstīm?
Un vispār esam bijuši liecinieki, cik ātri viss var mainīties. Ja Itālija un Grieķija lūdz mūsu palīdzību un mēs to noliedzam, kā atbildētu šīs valstis, kad mēs lūdzam viņām palīdzību kādā grūtā brīdī? Tās ir ES un NATO dalībvalstis. Bet demokrātijās lēmumus pieņem politiķi, nevis ģenerāļi!
