Pirmā konference pēc Austrumpartnerības samita notiek Rīgā!
Tūlīt pēc vēsturiskā Austrumeiropas partnerības (AP) samita Rīgā Saeima pasteidzās sarīkot konferenci tā izvērtēšanai, aicinot piedalīties deputātus no AP valstu parlamentiem.
Konference notika 25. maijā; diemžēl gan nepiedalījās deputāti no Ukrainas un Azerbaidžānas. Saspīlētā situācija Ukrainā neļāva operatīvi reaģēt uz Saeimas Eiropas lietu komisijas aicinājumu, bet Azerbeidžānas gadījumā iemesls varēja būt politisks. Jāatzīmē, ka samita laikā Azerbaidžāna gandrīz izgāza kopīgās deklarācijas pieņemšanu, pēdējā brīdī tās valsts vēstniekam paziņojot, ka to neparakstīs. Tikai, sazvanot Azerbaidžānas prezidentu, izdevās gūt viņa akceptu, ka Azerbaidžāna pievienosies pārējām „28 plus 5” valstīm, kas pēc ilga un grūta darba bija gatavas ko parakstīt, tātad kopā visas 34 valstis pēc formulas „28 plus 6”. Tas ir, visas ES valstis plus sešas AP valstis. Dīvaini, jo vēstnieks nedrīkst brīvi rīkoties pēc savas patikas – viņš pārstāv valsti, kura dod viņam mandātu, kā rīkoties.
Deklarācijā tika fiksēts arī tas, ko nesaprot samita kritizētāji, – Austrumu partnerība ir process, kura mērķis ES ir droši kaimiņi austrumos, demokrātiskas valstis ar darboties spējīgām tirgus ekonomikām. Tā ir laba kaimiņu politika, jo stiprina tiesiskumu, cilvēku tiesības un brīvību. Salīdzinājumā tika jautāts: kāda ir Krievijas kaimiņu politika? kādus kaimiņus Krievija vēlas sev redzēt apkārt? Gruzijas pārstāvis to trāpīgi formulē – mēs gribam dzīvot ar Krieviju, bet ne Krievijā!
Bēdīgi, ka atradās viena avīze Latvijā, kas tiražēja sūkstīšanos, ka “kungu” dēļ „vienkāršajiem cilvēkiem” nācies ciest satiksmes sastrēgumos, iedomājieties, veselas divas dienas! Tātad Austrumu partnerība ir nesvarīgāka? Vai tik ātri varam aizmirst vēl tik neseno mūsu vēsturi, kad Kremļa kungi traucēja mums dzīvot savā valstī gandrīz 50 gadu?
Kopumā pārstāvji no AP parlamentiem atzina, ka ar samita rezultātiem ir apmierināti. Skaidrs, ka Gruzijai un Ukrainai daudz kas vēl jādara, kamēr tās varēs iegūt bezvīzu režīmu ar ES. Noteikumus stingri izpildīja Moldova, un jau gada laikā kopš aprīļa tā bauda bezvīžu režīmu, pusmiljons moldoviešu jau pabijuši ES, bet Piedņestras iedzīvotāji sāk arvien vairāk gūt Moldovas pilsonību, lai arī varētu pabūt ES!
Samitā mēs ar citiem AP draugiem panācām to, ka ES komisijai ir līdz gada beigām jānāk klajā ar otru paziņojumu, vai Ukrainai un Gruzijai nākamgad var piemērot bezvīzu režīmus. Ja visi noteikumi būs izpildīti, tad reāli tas varēs sākt darboties 2016. gada vidū, bet gan Moldovai, gan Gruzijai ir jau spēkā stājušies brīvās tirdzniecības līgumi. Ukrainā tas stāsies spēkā nākamā gada sākumā.
Kopš Viļņas samita tiek dažādota ES politika pret sešām AP valstīm pēc formulas 3+2+1, kur trīs valstis grib pievienoties ES (Moldova, Gruzija, Ukraina), divas gribētu, bet šobrīd nevar (Baltkrievija, Armēnija), un vēl viena, kas negrib (Azerbaidžāna).
Pēdējā no minētajām valstīm, Azerbaidžāna, nav pievienojusies Eiroāzijas savienībai, kā to darījusi Balkrievija un grasās darīt Armēnija. Konferencē deputāts no Armēnijas atzina, ka balsojis pret valsts pievienošanu Eiroāzijas savienībai, un uzsvēra, cik ļoti svarīga viņa valstī ir Austrumu partnerība. Galvenais tagad ir ES parakstīt jauno Partnerības līgumu ar Armēniju. Jāpiezīmē, ka Armēnijas prezidents atbrauca uz Rīgas samitu!
Armēnijas Reģionālo Studiju centra direktors Ričards Giragosjans atzina, ka Latvija ar šo samitu ir iekarojusi savu mirkli vēsturē. Turklāt Moldova ir gatava uzņemties atbildību rīkot nākamo AP samitu Kišiņevā pēc diviem gadiem.
Turpmāko Austrumu partnerības politisko procesu noteiks 1) procesi ES iekšienē (Lielbritānija, migrācija utt); 2) pašu AP sešu valstu vēlmes; 3) starptautiskā situācija kopumā.
