Digitālās ekonomikas izaicinājumi

Aprīļa otrajā pusē man bija iespēja piedalīties Ekonomikas un digitālo lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē Rīgā, kas notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros. Šis bija viens no parlamentārās dimensijas pasākumiem. Nacionālo parlamentu rīkotie pasākumi prezidentūras laikā ir svarīgs forums, kur risinās diskusijas par aktuāliem Eiropas Savienības (ES) nozaru politikas jautājumiem, ņemot vērā prezidentūras prioritātes. Un digitālā ekonomika ir viena no prioritātēm.

Rakstā izmantoti konferences materiāli

Ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences pasaulē, šādas prioritātes noteikšana no Latvijas puses bijusi pareiza. Un šeit nav jautājums tikai par Latvijas ekonomikas, bet visas Eiropas Savienības nākotnes perspektīvām. Konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi nākotnē spēs nodrošināt tie reģioni, kas šodien investē digitālajās tehnoloģijās. Un pastāv bažas, ka ES šajā jomā sāk atpalikt gan no ASV, gan Āzijas. Lai tas nenotiktu, gan Latvijai, gan ES jārīkojas aktīvāk.

ES nedrīkst palaist garām digitālo tehnoloģiju piedāvātās ekonomiskās attīstības iespējas, kas ļautu stiprināt Eiropas konkurētspēju globālajā tirgū. Mēs esam nosprauduši divus digitālās ekonomikas attīstības virzienus, kuriem ES jāpievērš īpaša uzmanība – „lielie dati” un mākoņdatošana. Lielie dati ir modernās digitālās ekonomikas radīts jauns fenomens. Ar šo jēdzienu apzīmēts dažādu veidu datu liels apjoms, kas ar lielu ātrumu iegūti no liela skaita dažādu veidu avotiem. Lai šādu datu apjomu izmantotu, nepieciešamas jaunas metodes un instrumenti.

Lielie dati nākotnē var tikt izmantoti biznesa konkurētspējas uzlabošanai. Kā norāda OECD, tie varētu pozitīvi ietekmēt produktivitāti un celt to pat par 5-10%. Lielie dati nākotnē var transformēt arī publiskā sektora sniegtos pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi, teritorijas plānošanu, sabiedriskā transporta plānošanu u.c. Tas nodrošinātu mērķtiecīgāku un efektīvāku nodokļos samaksātās naudas izlietojumu. Lielo datu sniegtās priekšrocības var nodrošināt izrāvienu arī t.s. viedo pilsētu attīstībā, kas pavērtu iespējas daudzu jaunu tehnoloģiju ienākšanai pilsētas vidē.

Lai izmantotu lielos datus, gan Latvijai, gan ES jāpārvar esošie šķēršļi un izaicinājumi. Starp tiem jāmin plaši pieejams ātrgaitas interneta tīkls un brīva datu plūsma (Latvija jau ir labā situācijā), datu īpašumtiesības, to kontrole un motivatori datu koplietošanai, nepietiekamas datu analīzes prasmes un datu analīzei nepieciešamo rīku pieejamība un drošības aspekti, kā arī papildus finanšu resursu piesaiste nozarei.

Mākoņdatošana kalpo par priekšnosacījumu lielo datu ieguvumu izmantošanai un spēj sniegt virkni citu ieguvumu. Eiropas Komisija jau ir pieņēmusi dokumentu par „Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanu Eiropā”, kam līdz 2020. gadam vajadzētu radīt 3,8 miljonus jaunu darbavietu un kumulatīvo IKP pieaugumu 957 miljardu EUR apmērā.

Daudzi eksperti norāda, ka mākoņdatošana ir inovāciju katalizatora joma. Tā būtiski samazina lielu datu apjoma apstrādei nepieciešamo kapacitāti, tādējādi paverot durvis inovācijām arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpat arī valsts jeb publiskais sektors var izmantot mākoņdatošanas sniegtās iespējas. Svarīgi saprast, ka jāspēj radoši izmantot informāciju, ko šīs tehnoloģijas sniedz, lai gūtu maksimālu labumu. OECD lēš, ka, pilnvērtīgi izmantojot publiskos datus atvērto datu formā, varētu samazināt administratīvos izdevumus par 15–20%. Vai šāds nodokļu naudas ietaupījums nav pietiekams motivators šodien investēt, lai nākotnē investīcijas atpelnītu vairākkārtīgi?

Lai mēs izmantotu jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas, nepieciešami cilvēki, kas pārzina informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT). Jau šodien jaunās tehnoloģijas maina mūsu sabiedrību, ekonomiku un darba tirgu. IKT speciālisti vairs nav tikai tehnoloģiju kompāniju nepieciešamība. Tie nepieciešami teju visās nozarēs – datu analīzē, mobilo aplikāciju izstrādē, uzņēmumu arhitektūrā, digitālajā mārketingā u.c.

Eiropā šobrīd veidojas situācija, kad prasmīgu IKT darbinieku pieejamība nespēj nodrošināt pieprasījumu. Pat pie mērenas tehnoloģiju izaugsmes Eiropā būs e-prasmju disbalanss 500 000 darbavietu apjomā 2015. gadā, bet 2020. gadā trūks jau teju miljons prasmīgu speciālistu.

Šāds speciālistu iztrūkums var būtiski kaitēt ekonomikai. Tas var izraisīt uzņēmumu pārcelšanos uz citiem reģioniem, kur ir pieejams atbilstošs darbaspēks. Tāpat Eiropas uzņēmumi arvien plašāk izmantos ārpakalpojumus, iepērkot tos no Āzijas un citiem reģioniem – un tādējādi ES var zaudēt inovāciju potenciālu.

Gan Latvijai, gan citām ES dalībvalstīm IKT izglītības nodrošināšana būtu jānosaka par prioritāti. Latvijas izglītības sistēmas veidotājiem jāsaprot, ka tas Latvijai ir milzīgs potenciāls. Šādu speciālistu sagatavošana Latvijā pietiekamā apjomā varētu radīt apstākļus, lai pie mums savu darbību uzsāktu lieli IKT uzņēmumi, kas pakalpojumus sniegtu ne vien Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē. Vai mēs spējam izmantot šo iespēju?

Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt ikviena strādājošā mūžizglītību IKT jomā. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, pirms dažiem gadiem gūtās zināšanas šodien var būt jau novecojušas. Skatoties uz Latvijas sabiedrības vecuma struktūru, top skaidrs, ka mūžizglītība ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu gan ekonomikas konkurētspēju, gan katra cilvēka individuālās spējas iekļauties darba tirgū.