Apvārsni atkal aizsedz hlorēti cāļi!
Biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) vadītāja Inese Vaivare savā Twitter kontā izplatījusi mistiskas izcelsmes video „Ko ēdīsi Tu un Tavi bērni?”, kas būtībā vervē balsis pret TTIP – ASV un ES Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu.
Noskatījos minēto video, bet neko vairāk par tīru populismu tajā neatradu. Kā tas nākas, ka tiek reklamēti šādi savārstījumi, bet neuzticamies mūsu pašu ievēlētiem Eiropas Parlamenta deputātiem, EK Tirdzniecības komisārei Sesīlijai Malmstrēmai, Saeimas deputātiem, kas jau noteikuši, ka ES savus standartus nesamazinās. Atbildes uz sabiedrību satraucošajiem jautājumiem par šo ir jau publiski sniegtas – kāpēc nepopularizē tās?
Ja jau tik briesmīgi uztraucamies, kāpēc nebrūkam virsū tik populārajiem „kraukšķīgajiem” salātiņiem no Itālijas, Spānijas, kuros hlora daudzums ir reizes desmit augstāks, bet lamājam amerikāņu vistiņas, kuras ēst mums neviens neuzspiež? Vispār arī ASV pusē ir bijuši tādas pašas bažīgās versijas par „slikto Eiropu”, kā pie mums par „sliktajām ASV”.
Jāatzīmē, ka ES šādi brīvās tirdzniecības līgumi jau ir noslēgti ar Kanādu un Dienvidkoreju, notiek sarunas ar Japānu un Vjetnamu. Kādēļ pašpasludinātie „eksperti” noklusē, ka tas Eiropai un arī ASV ir nepieciešams ģeopolitiski, lai mēs vispār spētu nosargāt savas intereses pret tādām jaunām, ietekmīgām varām kā Ķīna? Starp citu, faktiski šobrīd vislielākais TTIP pretinieks ir Krievija.
Priecājos, ka ir pamanīts mans Twitter ziņojums ar video par TTIP un aicinājums padomāt un palasīt, tomēr, nosaucot par balsu vervētāju vai pašpasludinātu TTIP eksperti, man tiek piedēvēta pārlieku liela spozme TTIP procesā.
Lai gan viena no manām darba vietām ir LAPAS, savā privātajā Twitter kontā es publiskoju informāciju, kas man šķiet interesanta kā politoloģei, brīvprātīgajai, rīdziniecei, feministei, mammai un vienkārši – cilvēkam. Vienlaikus mana darbība jau 19 gadus ir bijusi saistīta ar pilsonisko sabiedrību, nevalstiskajām organizācijām, tāpēc par šīs jomas eksperti man sevi nav jāpasludina – tāda es bez šaubām arī esmu.
TTIP gadījums manā interešu lokā ir nonācis kā spilgts piemērs demokrātijas ilūzijai gan mūsu valstī, gan Eiropā. Nepārprotami, ka Eiropas Parlaments un Saeima pārstāv tautas deleģēto varu, tomēr mūsdienās lēmumu pieņemšanas procesa neatņemamas sastāvdaļas ir caurspīdīgums un sabiedrības iespējas izpaust viedokli. Vēl vairāk – piedaloties Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, kā arī Ārlietu komisijas tikšanās ar Eiropas komisāriem, informācijas trūkums un skepse atbalsojās arī pašu deputātu jautājumos (cik neformāli zināms, ASV puses līguma tekstu Latvijā ir redzējuši tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki). Tāpat par informācijas trūkumu norāda Eiropas Parlamenta deputāti (http://www.theguardian.com/commentisfree/2015/feb/04/secrets-ttip-corporations-not-citizens-transatlantic-trade-deal?CMP=fb_gu).
Iespējams, ka diskusijas mazinātu jēgpilni ietekmes novērtējumi pa nozarēm Latvijā, skaidrojumi un pamatojumi, tomēr publiskajā telpā šāda informācija nav īpaši pamanāma. Ieguvēji būs, bet kuri? Tāpēc ar prieku popularizēju dažādu ekspertu sniegto analīzi kā, piemēram, Sandras Martinsones rakstus (https://sandramartinsone.wordpress.com/2015/01/18/rejosie-suni-un-necaurspidiga-karavana-otrais-pastasts-par-ttip/)
Kritikā minētais “hlorētā cāļa” konteksts tomēr ir pārāk vienpusīgs diskusiju atspoguļojums – šis pats video atspoguļo arī citu ārkārtīgi nozīmīgu aspektu – jautājumu par valsts un investoru strīdu izskatīšanas mehānismiem.
Kā esmu arī minējusi savās Twitter ziņās, TTIP, protams, ir ģeopolitisks un drošības konteksts, tomēr fakts, ka Latvijas iedzīvotāji diskutē par savu un savu bērnu nākotni, demokrātiskā valstī ir jāuzskata par cilvēkkapitāla un sociālā kapitāla klātesamības pierādījumu. Kā pilsoniskās sabiedrības fane, es atbalstu jebkuru aktivitāti, kas liecina par sabiedrības spēju formulēt un izteikt savu viedokli. Cik man zināms, bezierunu pakļaušanās valsts varai tiek sagaidīta Krievijā. Šķiet, arī jautājums, kāpēc iedzīvotāji neuzticās Saeimai un valsts varai, nav jautājums, uz kuru būtu jāatbild man.
Starp citu, vairāk nekā 500 ģimenes, tostarp arī manējā, vairs neizvēlas kraukšķīgos salātiņus no Itālijas, bet atbalsta Latvijas mazos zemniekus ar Tiešās pirkšanas kustību (http://tiesapirksana.lv/kas.html).