Laiks cīnīties ar Krievijas mediju mīmikriju!
Šodien esam liecinieki pilnīgi jaunām parādībām – mūsu acu priekšā veidojas atšķirīga pasaules kārtība, kurā neviens vairs nevar būt īsti drošs, ja nesāk pats ievērot drošības pasākumus un „pieņemt mērus”. Ja ne citādi, tad vismaz, esot informētam par notiekošo.
Pirms dažām dienām Palangā norisinājās tikšanās starp Baltijas valstu parlamentāro ārlietu komisiju delegātiem, kurā runājām gan par Krievijas ieviestajām „atbildes” sankcijām pret Eiropas Savienības valstīm, gan arī par to, kā atbildēt uz Krievijas vērienīgo dezinformācijas kampaņu pasaulē. Pie pēdējā no minētajiem īpaši izcēlām jautājumu par to, kas notiek zem “viltotu” nacionālo karogu izkārtnes. Proti, ir novērota vesela gadījumu sērija, kad Krievijas televīzijas pārstāvji uzdodas par Zviedrijas, Lielbritānijas un pat Latvijas un citu Baltijas valstu raidkompānijām.
Kā pretlīdzeklis šeit, manuprāt, būtu piemērojama Eiropas Savienības tā saucamā AVMS direktīva (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva), kura cita starpā ierobežo naida kurināšanu medijos un kura, protams, ir saistoša arī Latvijā.
Francija savulaik aizliedza islāmistu kanālu pārraidīšanu – tieši par naida kurināšanu. Bija arī gadījums tepat kaimiņos – Lietuva par melīgas informācijas izplatīšanu uz trim mēnešiem aizliedza Krievijas kanāla RTR pārraidīšanu valstī, tomēr tas notika uz pašas Lietuvas konstitūcijas, nevis minētās ES direktīvas pamata.
Tad nu, protams, rodas loģisks jautājums – tā kā esam pilntiesība ES valsts, vai nebūtu laiks arī mums pielietot tās kopīgo likumdošanu un cīnīties ar tādu mediju apraidi Latvijā, kas izplata šai valstij naidīgu informāciju? Arī ASV politzinātnieks, nacionālās drošības speciālists Joseph Nye apraksta Krieviju kā spēcīgu spēlētāju šajā laukā, kurš prot izmantot gan maigo varu (soft power), gan stingro varu (hard power), gan arī tā saucamo gudro varu (smart power), turklāt to visu prasmīgi kombinējot. Un te Krievija diemžēl mums ir tālu priekšā.
Jāatzīst gan, ka arī pie mums jau ir bijis mēģinājums cīnīties ar naida kurināšanu medijos, diemžēl rezultāts nebija tāds, uz kādu varētu cerēt – process atdūrās pret principu „sankcijas ir labas, kamēr tās neskar mani pašu”. NEPLP pieņēma lēmumu uz trim mēnešiem pārtraukt Krievijas kanāla „Rossija RTR” retranslēšanu, taču vietējais satelīta operators „Viasat” atteicās prasību izpildīt, jo „katrs kanāls pats ir atbildīgs par tā ražoto saturu” un „mūsu klienti maksā, lai šo kanālu redzētu”. Piedevām, laikraksts „Diena” publicēja arī kāda anonīma jurista iebildumus, ka kanāla „Rossija RTR” programma tiekot translēta no ES dalībvalsts Zviedrijas, tāpēc tā pārraidīšanas ierobežošana it kā esot pat pašas šīs AVMS direktīvas pārkāpums. (Diena, 7. aprīlis 2014)
Ņemot vērā augšminēto, Latvijā ir runāts arī par to, ka Eiropas AVMS direktīva ir jāgroza – piemēram, nosakot, ka tiem Krievijas telekanāliem, kurus retranslē mūsu valstī, jābūt arī reģistrētiem Latvijā. Taču šādas izmaiņas reti notiek ātri. Turklāt atkal jau ir vērojama arī sabiedrības neizpratne par direktīvas mērķi – piemēram, „Baltic Media Alliance” preses sekretārs E. Vējiņš ir pat minējis domu, ka šādu ideju virzītāji esot politiskās cenzūras atjaunotāji un Satversmes 100. panta par vārda brīvību pārkāpēji… (Tvnet, 9. marts 2014)
foto: Palangā
