Krimas tatāru delegācija Saeimā

Šī gada 22. augustā man bija gods piedalīties Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Ukrainas parlamentu sēdē, kurā klāt bija arī nozīmīgi viesi – Krimas tatāru Medžlisa (tautas padomes) priekšsēdētājs Rafats Čubarovs un tā bijušais priekšsēdētājs, tagad Ukrainas parlamenta deputāts Mustafa Džemiļevs.

Dzirdēt viņu stāstīto ir pavisam cits, nekā tikai lasīt par represijām, kas vērstas pret tatāriem Krimā. Mustafa Džemiļevs norāda, ka faktiski Krimā ir atgriezušies PSRS laiki. Te ir viens piemērs par Krievijas demokrātijas un cilvēktiesību izpratni: iedzīvotājs var atteikties no Krievijas pases, bet pirms tam jāatzīst Krimas inkorporācija Krievijā. Taču bez Krievijas pases cilvēks nevar dabūt darbu.

Mošejas Krimā regulāri pārmeklē drošībnieki – bet liek mierā pareizticīgo baznīcas. Notiek tatāru nolaupīšana, bet nenotiek gadījumu izmeklēšana. Tatāri nebalsoja par aneksiju – tātad, “subversīvi elementi”… Turcija cenšas līdzēt Krimas tatāriem, jo tai ir ar tiem radnieciskas saites, bet neko daudz jau darīt nevar – ir pārāk ekonomiski atkarīga no Krievijas, tai skaitā gāzes piegādēs (tāpēc neievieš sankcijas).

Kā norādīja Krimas tatāru delegāti, arī Latvijai te ir savs “akmens dārziņā” – tika kritizēta mūsu deputātu darbība Eiropas Parlamentā, specifiski Tatjana Ždanoka (LKS) par biedrošanos ar Krimas prokrievisko mēru un Andrejs Mamikins (SC) par Krievijai piemēroto sankciju atcelšanas prasību. Sadarbības grupas vadītāja Ilze Viņķele apliecināja, ka Latvija turpinās savu līdzšinējo pozīciju, nosodot Krievijas rīcību un neatzīstot Krimas pievienošanu, – un mūsu parlaments sniegs visu iespējamo atbalstu, lai veicinātu politiskās reformas Ukrainā un ieviestu reālā darbībā asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.