Vai rīkojamies savās nacionālajās un ES interesēs?

Daudzus stratēģiskus un nozīmīgus iepirkumus Latvijā pavada aizdomu ēna. Bieži aizdomas saistītas ar iespējamo korupciju, kas vairākos lielos iepirkumos apstiprinājusies vietējās vai starptautiskās izmeklēšanās. Tomēr šodien nākušas klāt bažas par to, no kuras valsts un kādai varai uzticīgs ir iepirkumu konkursu uzvarētājs. Satraukumu rada tas, ka mēs ar savu naudu atbalstām uzņēmumus, kas pietuvināti Kremļa nedemokrātiskajam režīmam – tādējādi pašiem netieši finansējot mums naidīgu varu, tās melīgo propagandu un bruņošanos.

Citām ES valstīm mēs nekautrējamies norādīt, ka jāpastiprina sankcijas pret Krieviju. Aktīvi iestājamies pret ES valstu iesaisti gāzes vada „Dienvidu straume” būvniecībā, ko faktiski ir izdevies iesaldēt. Tāpat nevēlamies, ka Francija mūsu austrumu kaimiņam nodod „Mistral” kuģus. Bet vai paši esam paveikuši visu, lai mūsu rīcība būtu atbilstoša nacionālajām un ES interesēm?

Vēl nesen uzņēmums “Power Machines OJSC” ieguva tiesības piedalīties Latvijas HES rekonstrukcijās. Aizvadītā gada nogalē tas tika izraudzīts par Pļaviņu HES rekonstruētāju un nesen arī par Ķeguma HES-2 hidroagregātu atjaunotāju. Abu līgumu kopsumma ir 78,05 miljoni eiro. Publiski pieejamā informācija liecina, ka konkursos uzvarējušais uzņēmums pilnībā pieder “Highstat Limited”, savukārt šī Kiprā reģistrētā uzņēmuma kontrolpaketes īpašnieks ir Krievijas miljardieris Aleksejs Mordašovs – lielākais “Severstaļ” akcionārs. Mordašovs tiek uzskatīts par Kremlim lojālu uzņēmēju. Vai situāciju, kad ne vien energoresursus iepērkam no austrumu kaimiņa, bet arī mūsu stratēģisko objektu attīstību uzticam tam, varam saukt par valstisku domāšanu?

Lai šādas situācijas nākotnē nepieļautu, ir jāmeklē labāki risinājumi, kā mainīt iepirkumu procedūru. Jau daudzreiz ir kritizēts zemākās cenas princips, kas teju vienmēr ir izšķirošais Latvijā. Ne vienu reizi vien esam pārliecinājušies, ka zemākā cena nenozīmē kvalitāti un valstij ilgtermiņā izdevīgāko risinājumu. Iespējams, viens no kritērijiem stratēģiskos un lielos iepirkumos varētu būt tas, ka konkursā var piedalīties tikai ES uzņēmumi? Galu galā, ES valstis ir mūsu galvenie ekonomiskie partneri, un lielos iepirkumus teju vienmēr daļēji finansē no ES kopējās naudas.

Savukārt, korupcijas risku mazināšanai ir nepieciešams attīstīt ES līmeņa uzraugošās drošības institūcijas, kas stingrāk pārraudzītu, lai ES budžeta līdzekļi tiktu izlietoti godīgi. Viens no iemesliem, kādēļ iepriekš minētajā konkursā par HES rekonstrukciju uzvarēja Krievijas uzņēmums, ir tas, ka no dalības konkursā tika izslēgts uzņēmums “Alstom Hydro France”. Izslēgšanas iemesls tika skaidrots ar to, ka ar “Alstom Hydro France” saistīts uzņēmums bijis saistīts ar Pļaviņu HES ceturtā, piektā un septītā hidroagregāta rekonstrukciju – projektu, ar ko saistīta tā sauktā “Latvenergo” amatpersonu kukuļdošanas lieta. Šim iespējamajam kukuļdošanas gadījumam, tāpat kā ar Rīgas domi saistītajai “Daimler” lietai, mūsu izmeklētājiem izdevās nākt uz pēdām, tikai pateicoties starptautiskai izmeklēšanai un citu valstu drošības iestāžu darbam.

Tas tikai parāda to, ka šodien korupcijai un negodīgai rīcībai nacionālo valstu robežas vairs nav nekāds šķērslis. Tādēļ arī tās izskaudējiem un apkarotājiem jārīkojas pārnacionāli. Tieši šobrīd ES ir aktuāls jautājums par savienības līmeņa prokuratūras izveidi, kas būtu nozīmīgs solis cīņā ar korupciju. Šādā prokuratūrā arī Latvija līdzīgi kā citas ES valstis tiktu pārstāvēta ar vienu prokuroru un dotu savu ieguldījumu. Pirms dažām dienām Saeimā tieši par šo jautājumu norisinājās Latvijas krimināltiesību aizsardzības iestāžu pārstāvju debates, kuras vadīju es kā Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs – uzņemot svarīgu viesi, Eiropas Savienības Aģentūras krimināltiesiskajai sadarbībai (Eurojust) prezidenti Mišelu Koninsku (Michele Coninsx). Ceru, ka šajā jautājumā Latvija gūs panākumus nākamgad kā ES prezidējošā valsts.

Manuprāt, tie ir divi aspekti, kam ļoti svarīgi pievērst īpašu uzmanību, lai mēs ar savu rīcību atbalstītu savas nacionālās intereses un nodrošinātu godīgu nodokļu maksātāju naudas izlietošanu.