Stenogramma: par sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru
Šīs nedēļas Saeimas plenārsēdē balsojām arī par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu” 1. lasījumā. Ārlietu komisijas vārdā par to runāja deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš; savu atbalstu debatēs paudu arī es. Te manis teiktā pieraksts:
“Jā, labdien. Es gribētu atbalstīt, tiešām atbalstīt, un likt jums padomāt par to, kas faktiski ir uz spēles. Esmu tagad arī strādājis kādu laiku Inovācijas un zinātnes apakškomisijā, un varu jums pateikt tieši par konkrētiem piemēriem, kāpēc mums tāds līgums ir vajadzīgs – un tur nav nemaz liela nauda. Piemēram, Latvijas Koksnes ķīmijas institūts jau deviņus gadus sadarbojas ar Vācijas korporāciju “Astrium”, izstrādājot krioizolāciju Eiropas Savienības raķetei “Ariane 5”. Iedomājaties, mums ir uzņēmums, kas ražo, palīdz ražot Eiropai „Ariane”. Tad var jau uzreiz prasīt: no kurienes mums tādas zināšanas? Nu, agrāk acīmredzot mēs esam palīdzējuši būvēt padomju raķetes, kas ir vērstas pret NATO dalībvalstīm, bet tagad mēs miermīlīgā nolūkā tās zināšanas vedam tālāk uz Eiropas Savienību.
Bet mums te ir viena problēma. Koksnes ķīmijas institūts var piedalīties tikai kā apakšuzņēmums, jo Latvija nav pilntiesīga Eiropas Kosmosa aģentūras dalībniece. Ja būtu, tos 1.3 miljonus, kas ir vajadzīgi, to naudu dabūtu atpakaļ ar uzviju. Un, ja ne pilnīgi ar uzviju, tad mums jāatceras, ka ir arī citi uzņēmumi Latvijā – kā “Sidrabe”, “Baltic Scientific Instruments”, Elektronikas un datorzinātņu institūts utt. Tā ka mums tās spējas brīnumainā kārtā ir. Tas ir neticami, ka par spīti tam, cik slikti mūsu zinātnes jomā Latvijā tagad ir, mums ir ļoti veiksmīgi uzņēmēji, kas var ne tikai celt Latvijas prestižu un cieņu pret Latviju Eiropas Savienībā, bet to pašu naudu, ko mēs te lemsim, maksāt Kosmosa aģentūrai un dabūt vēl atpakaļ ar uzviju.
Un es gribētu vēl pieminēt… Jūs dzirdējāt mani sakām – „krioizolācija”. Tā ir jauna tehnoloģija, ko izmanto ne tikai priekš raķetēm, bet nākotnē arī priekš automašīnām – jaunas bākas, priekš kompresoriem, ventilācijas sistēmām, caurulēm, jo tas viss ir saistīts ar jaunu zinātni, kas saucas “ūdeņraža tehnoloģija”. Un tā ir viena no nākotnes zinātnes un mūsu attīstības, arī rūpniecības attīstības, ļoti svarīgām sastāvdaļām – ūdeņraža tehnoloģija. Ja mēs kaut ko labu vēl tagad varam izdarīt pirms Jāņiem, tad šo tiešām mums ir jāatbalsta un jāpiespiež Finanšu Ministrija atbalstīt šo priekšlikumu finansiāli.
Paldies par uzmanību.”
Pilna Saeimas sēdes stenogramma: http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0612kopa.htm
