„South Stream” faktiskā iesaldēšana Krievijai var būt sāpīga

Nesen publicētajā rakstā „Russia’s South Stream pipeline in deep freeze as EU tightens sanctions noose” laikraksts „The Telegraph” vēsta, ka Eiropas Savienība plāno iesaldēt gāzes vada „South Stream” (Dienvidu straume) būvniecību no Krievijas cauri Melnajai jūrai. Projekta vērtība sasniedz 50 miljardus ASV dolāru.

Jāņem vērā, ka Dienvidu straumes projekts jau ir realizācijas procesā un plānots, ka 2015. gadā caur to varētu sākt tikt piegādāta dabasgāze tālās distancēs – no Sibīrijas un Kaukāza līdz Balkāniem, apejot Ukrainu. Šis gāzes vads faktiski neradīs ES jaunas dabasgāzes piegādes iespējas, bet ir paredzēts, lai Krievija varētu Ukrainai parādīt „tās īsto vietu”. Tajā pašā laikā Rietumu sabiedrotajiem nākas ieguldīt vērienīgus resursus, lai glābtu Ukrainu.

Ņemot vērā to, cik tuvu ES ir tam, lai oficiāli iesaldētu šo projektu, tas ir pirmais tiešām nopietnais brīdinājums un rīcība, lai sodītu Kremli par tā darbībām Krimā un Austrumukrainā. Par šī projekta realizāciju būtiski līgumi ir slēgti ar uzņēmumiem, kas pieder Putinam pietuvinātiem oligarhiem.

„The Telegraph” ziņo, ka galvenais apliecinājums tam, ka ES faktiski jau tagad ir iesaldējusi šo projektu, ir Eiropas Komisijas vadītāja Žozē Manuela Barrozu ziņojums Bulgārijas politiķiem, kas nopludināts plašākai sabiedrībai. Jāatzīmē, ka Bulgārija ir ES dalībvalsts, kuras teritoriju šis jaunais gāzes vads šķērsotu. Ziņojumā Barrozu iesaka Bulgārijas politiķiem būt uzmanīgiem un brīdina tos, lai Bulgārija nestātos ceļā ES jaunajai nostājai attiecībā uz Dienvidu straumes projektu, nemēģinātu šķelt ES dalībvalstu pozīcijas šajā jautājumā un panākt divpusēju vienošanos ar Kremli par šo projektu. Ziņojumā tiek norādīts, ka Bulgārijā darbojas Krievijas ietekmes aģenti, kuriem varētu būt saistība ar valdošo Sociālistu partiju.

Nopludinātais ziņojums izraisīja svārstības gan Krievijas finanšu, gan akciju tirgos, pazeminot nozīmīgākos indeksus un vēl vairāk samazinot rubļa vērtību.

Laikraksts skaidro: lai gan oficiāli projekta realizācija un ar to saistītie līgumi joprojām ir spēkā un Brisele ir klusa attiecībā uz šiem jautājumiem, Barrozu nopludinātie komentāri apliecina, ka faktiski projekts ir politiski beigts.

Ar šo projektu ir saistīti arī Rietumu uzņēmumi. Nesen Vācijas publiskajā telpā vētru sacēlusi uzņēmuma „Siemens grupa” rīcība, kas tikko parakstījis līgumu ar „Gazprom” par kontroles sistēmu izgatavošanu un piegādi Dienvidu straumes gāzes vadam. Tam sekojusi arī privāta tikšanās starp „Siemens” vadītāju un Vladimiru Putinu.

Neskatoties uz to, ka Vācijai ir ciešas ekonomiskās saites ar Krieviju, arī Vācijas Kanclere Angela Merkele sāk zaudēt pacietību attiecībā uz Vladimiru Putinu, kurš jau vairākkārt viņu maldinājis. Pirmo reizi, solot, ka Krimas okupācija nebūs, bet otrreiz ar apgalvojumu, ka Krievija ir atvilkusi savu armiju no Ukrainas robežas.

Vācijas Kanclere ir brīdinājusi Putinu, ka būs ļoti sāpīgas sekas, ja Krievija turpinās eskalēt situāciju. “Nevienam nevajadzētu lolot ilūzijas. Lai cik mēs Eiropā būtu dažādi, mēs turamies kopā vienoti!” – tādu viedokli paudusi Merkele. Lai arī viņa neminēja nekādas detaļas par turpmākajām sankcijām, nākamie to soļi varētu attiekties uz Krievijas uzņēmumiem un bankām , tā ierobežojot Krievijas pieeju globālajām finansēm.