Latvija un Baltijas Asambleja

Novembra noslēgumā Rīgā norisinājās Baltijas Asamblejas (BA) 32. sesija un 19. Baltijas padome, kurā piedalījos arī es, BA ietvaros vadot Ekonomikas, enerģijas un inovāciju komiteju; Latvijas delegācijas vadītājs bija Raimonds Vējonis.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentārās sadarbības institūcija, kas darbojas jau no 1991. gada. 2013. gadā Latvija ir tajā prezidējošā valsts; pēc tuvās gadu mijas šis pienākums pāries igauņu rokās.

Latvijas prezidentūras gadā BA bija aktualizētas tādas prioritātes kā reģiona konkurētspējas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, sadarbības stiprināšana ar ziemeļvalstīm un reģionāla līmeņa enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstība.

Starp citu, arī šogad tradicionāli tika pasniegtas Baltijas Asamblejas medaļas, kuras simbolizē saņēmēju nopelnus Baltijas valstu vienotības stiprināšanā un sadarbības veicināšanā – šoreiz pie tādas tiku arī es.

Kā ļoti nozīmīgu sasniegumu šajā periodā, par kuru runājām arī sesijā, vēlos nosaukt sadarbības panākumus tūrismā kopumā un sevišķi tā saucamajā veselības tūrismā (valstu veselības klasteriem parakstot saprašanās memorandu) – beidzot nāk īstā sapratne par to, ka visos gadījumos, kad vien kāds apmeklē jebkuru no trim valstīm, iegūst visa nozare kopumā, Baltijas mērogā. Ir beidzot panākts arī tas, ka medicīnas aprīkojumu un medikamentus varēs iepirkt visai Baltijai kopumā, strīdus jautājumus risinot ne tikai latviešu valodā, bet arī kopīgi angļu.

Ļoti ceru, ka tas viss būs labs signāls arī trīspusējās sadarbības turpmākai veicināšanai ārējās ekonomikas politikā, kuru neļausim nomākt vēlmei konkurēt. Savstarpēji agresīvā konkurencē mēs visi kopā zaudējam daudzas iespējas Baltijas iekļūšanai lielākos tirgos un labākam novērtējumam tajos. Latvijai tas šobrīd būtu ļoti nozīmīgi arī tāpēc, ka šie lielie tirgi sekmētu mūsu ekonomisko attīstību un jaunu darbavietu rašanos.

Mana runa 32. Baltijas Asamblejas sesijā: [PDF]