Starptautiskā nedēļa
Pagājusī nedēļa Saeimā pagāja ārzemju viesu zīmē. Vispirms mūs apmeklēja Īrijas parlamenta Eiropas lietu komisijas pārstāvji – un tas ir tikai loģiski jo tur dzīvo tik daudz latviešu. Šoreiz paralēli visam pārējam apskatījām arī vēl kādu neatrisinātu problēmu, proti, fiktīvās laulības.
Diskusijā nācās secināt, ka diemžēl likumdošana Īrijā ir ārkārtīgi lēns process (izņemot ārkārtas gadījumus, kad iesaistās valdība) – un problēma arvien vēl nav atrisināta, ir visādas atrunas. Tikai pirms pāris mēnešiem beidzot, pēc 20 gadiem, aborts ir legalizēts dažos ārkārtas gadījumos, un tas tikai tāpēc, ka kāda ieceļotāja mira dzemdībās.
Taču starpparlamentārās attiecības ar Īriju Latvijai ir ļoti labas, un tās mums turpmāk jāuztur. Starp citu, ar smaidu nākas atzīt, ka vienā lielā lietā esam viņiem priekšā – arvien vēl vietumis ražojam īstu, tradicionālu alu no īsta rauga, kamēr viņi savu „Ginesu” ir jau sen pārdevuši un šā kā tā ražo no tā saucamā „ātrā” rauga, kas mākslīgi paātrina procesu.
Nākamie mūsu viesi bija Zviedrijas aizsardzības komisija, kuras mērķis bija reģionālās drošības (tajā skaitā arī enerģētiskās un kiberdrošības) politikas jautājumu risināšana un sarunas par abu valstu sadarbību aizsardzības jomā. Zviedri bija ieradušies plašā sastāvā, bet problēma ar sadarbību ir tāda, ka mēs esam NATO un Zviedrija vēl nav. Zviedrijas Riksdāgā no 8 partijām tikai 2 atbalsta šādu soli, pārējos vēl jāpārliecina par. Taču Zviedrija ir NATO partnere, un tas ļauj mums ciešāk sadarboties. Galvenā sarunas tēma bija par Krievijas kara aviācijas aktivitātēm Baltijas jūras reģiona debesīs.
Turpinājumā no tās pašas Zviedrijas ieradās arī jauniešu grupa, kuru vadīja sens baltiešu draugs – parlamentārietis Mats Johansons. Pārrunājām atkarību no Krievijas gāzes, kā arī RailBaltic, kas savienos Baltijas valstis ar Varšavu/Berlīni. Interesantā kārtā tika pieminēta arī arī MTG vadītā Latvijas kanālu TV3 un LNT apvienošana. Vai MTG varētu nopirkt arī tā saucamo „Baltijas Pirmo kanālu”? Kā tad mainītos līdzsvars mūsu etniski saskaldītajā informācijas telpā?
Un visbeidzot, gribu atzīmēt arī šajā pašā nedēļā Ārpolitikas institūta organizēto diskusiju sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Eiropas komisiju – par Latvijas lomu Eiropas Savienības attīstībā nākotnē un federālisma ietekmi uz sabiedrību. Šajā diskusijā Ārlietu institūta pārstāvji prezentēja pirmo kvalitatīvo pētījumu par iedzīvotāju uzskatiem par šo jautājumu. Izrādās, ka 60% nav viedokļa, bet, ja ir runa par sociāliem labumiem, tad iedzīvotāji sliecas atbalstīt federālisma tendences. Galvenās rūpes iedzīvotājiem ir savas kultūras un valodas saglabāšana.
P.S. nākamajās nedēļās aicinu ieskatīties Ārpolitikas institūta mājaslapā, kur būs publicēti anketēšanas rezultāti.
