Par neatkarīgo Indiju

Augustā piedalījos Indijas vēstniecības un Indijas Latvijas Tirdzniecības kameras sadarbībā ar LU Indijas studiju un kultūras centru organizēto Indijas Republikas Neatkarības dienas svinēšanu, kura norisinājās augstskolas “Turība” viesmīlīgajās telpās.

Ar savu klātbūtni pasākumu pagodināja arī Indijas vēstniece Zviedrijā un Latvijā –  Banašrī Bose Harisone, kura svinīgi pacēla Indijas karogu un sniedza oficiālu uzrunu. Pēc tās varējām vērot īsu kultūras programmu un gremdēties kopīgās diskusijās.

Ar nelielu runu uzstājos arī es kā Saeimas deputātu grupas vadītājs parlamentārajai sadarbībai ar Indiju, pieminot tos svarīgos notikumus, kas šīs sadarbības līmenī norisinājušies pēdējā gada laikā – kopš iepriekšējām svinībām.

Pirmkārt, izveidota Latvijas-Indijas konsultatīvā padome, kuru šobrīd vada Oto Lodiņš. Otrkārt – tobrīd gan runāju par to nākotnes formā, – burtiski tikko atklāts LU Indijas studiju un kultūras centrs Rūpniecības ielā (kurā brīvklausītāji varēs arī apgūt hindi valodu). Treškārt, mūsu ārlietu ministrs šobrīd ir devies vizītē uz trim Indijas pilsētām un parakstījis līgumu par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem; viņu pavada LU rektors ar mērķi noslēgt līgumus par dažām sadarbības studiju programmām. Faktiski tiek likti pamati iespējai nākotnē veidot Latvijas vēstniecību Ņūdeli.

Vispār jāsaka, dažreiz cilvēki mēdz apjukt, kāpēc Indijai šķietami ir divas Neatkarības dienas. Bet tas taču ir tāpat kā Latvijā! Arī mums ir dubulti oficiālie neatkarības svētki – 18. novembris kā Neatkarības deklarēšanas diena (1918) un arī 4. maijs kā neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanas diena (1990) – Indijā savukārt ir Neatkarības deklarēšanas diena 15. augustā (1947) un Indijas Republikas pasludināšanas diena 26. janvārī, kad stājās spēkā Konstitūcija (1950).