Rudens sesija – budžets: pagrieziens nodokļu politikā

Budžeta izstrāde, kas turpinājās visu vasaru, nu tuvojās beigām – un Finanšu ministrs Andris Vilks nesīs mums labi pazīstamo ādas portfeli uz Saeimu 1. oktobrī. Mūsu iedibinātā finanšu disciplīna tagad nosaka, ka sabiedrību nedrīkst atstāt neziņā līdz pēdējam brīdim, gaidot jauno gadu – cik tad naudas būs valsts kasē un kas to dabūs! Jau divus gadus arī negriežam nost, bet liekam klāt.

Tomēr šoreiz koalīcijas iekšējos cīniņos par budžeta naudas sadalīšanu sabiedrībai pagājis secen pavisam “revolucionārs” pagrieziens mūsu valsts nodokļu politikā, kuru tad gribu komentēt plašāk.

Strīdā par to, vai pazemināt IIN likmi par vēl 2% (no 24 uz 22%) un beidzot ieviest progresivitāti nodokļos, atrasts kompromiss, kas dos būtisku ieguldījumu demogrāfijas uzlabošanā un reizē ir sākums taisnīgākai nodokļu sadalei sabiedrībā. Kā zināms, Latvijā nodokļu smagums līdz šim gūlās uz cilvēkiem ar zemākajiem ienākumiem.

Šis “princips” tagad ir lauzts ģimenēm ar apgādājamiem (lielākoties bērniem). IIN netiek samazināts, tikai sociālais nodoklis par 1%, bet toties neapliekamais minimums pacelts līdz 116 latiem mēnesī. Pārējiem šis pats minimums pacelts līdz 53 latiem. Tas nozīmē, ka ģimenēm, kurām nav bērnu un ir bruto mēnešalga 350 Ls, katram ģimenes loceklim ieguvums ir 76 lati, ģimenēs ar vienu bērnu 194, ar diviem bērniem 312, bet ar trim bērniem jau 430 lati. Ja alga ir Ls 500, tad attiecīgi 90 / 208 / 326 / 444 lati; ar algu Ls 1000 savukārt 136 / 254 / 372 / 489 lati.

Vajadzēja demogrāfisku krīzi un 10. Saeimas atlaišanu, lai šo faktiski elementāro soli uz priekšu spertu sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Jācer, ka neatradīsies neviens koalīcijas partneris, kas tāda vai šāda ultimāta labad vēlēsies gāzt valdību budžeta dēļ. Sabiedrība vēlas mieru un attīstību pēc smagajiem krīzes gadiem, nevis politiskas spēlītes.