Kā ārzemnieki sakārto Latviju pēc “bāleliņu” sataisītā bardaka
Manā Saeimas deputāta pastkastē parādījās žurnāls „nafta+”. Ar lielām aizdomām atvēru to – izrādījās, ka to izdod „Dienas Žurnāli”, galvenā redaktore ir Ilze Nagla, koncerna „Ventspils Nafta” sabiedrisko attiecību vadītāja. Šajā žurnālā atradu kādu diezgan interesantu rakstu – redaktores interviju ar „Ventspils Naftas” vadītāju pēdējos trijos gados – Saimonu Bodiju. Mani ieinteresēja daži fakti, kas Latvijā līdz šim nebija zināmi. Te īsumā par to, kā mēs esam saimniekojuši savā zemītē, kopš atguvām neatkarību.
Pat murgos man trimdā nevarēja rādīties šāda uzvedība, jo domāju, ka mēs, latvieši, esam gudri un čakli savas zemes mīlētāji. Visi taču gribēja celt Latviju par plaukstošu un bagātu zemi! Te tomēr nāk atmiņā tas dīvainais teiciens – “Jā, Lembergs zog, bet viņš arī atmet man kaut ko…”
Īsi pēc valdes priekšsēdētāja pienākumu pārņemšanas no iepriekšējās vadības jaunajam vadītājam galvenais darbs esot bijis dažādu nepamatotu līgumu pārtraukšana, kuru vienīgais iespējamais pastāvēšanas iemesls esot varējuši būt konkrētu personu papildus ienākumi. Kā piemēru S. Bodijs te minēja divus līgumus par Ls 10000 mēnesī, abi par it kā konsultāciju pakalpojumiem. „Latvijas Kuģniecībā” dažu līgumu pārtraukšana izraisījusi sarežģītu tiesvedību ar milzīgiem juristu honorāriem (mērāmos pat miljonos dolāru), citus pat nav uzreiz izdevies apturēt un tie turpinājuši pastāvēt un radīt zaudējumus ne tikai uzņēmumam kā tādam, bet arī Latvijas valstij, kurai tajā pieder 10% akciju. Valsts pat neesot izrādījusi interesi pelnīt no šī akcijām… Turklāt vairākas tiesvedības velkoties joprojām, jo tiesas darbojoties gausi un dažas no tām esot arī korumpētas, kas esot ļoti problemātiski ārvalstu investoriem. Pats arī to novēroju – piemēram, pirms dažām dienām Fliks strīdā ar “Air Baltic” neieradās uz tiesas sēdi – un tā tika atlikta nevis uz nākamo mēnesi, bet decembri!
S. Bodijs min faktu, ka „Vitol Group” vadība, lemjot par ieguldīšanu „Ventspils Naftā”, neesot pat nojautusi, cik situācija ap šo uzņēmumu ir politizēta. Neskatoties uz faktu, ka Aivaram Lembergam vairs nebija nekāda sakara ar uzņēmumu, bijis ļoti nopietni jāstrādā pie tā iekšējās kultūras mainīšanu līdz pašiem pamatiem, lai uzsvars tiktu pārcelts uz uzņēmējdarbību, nevis politiku kā pirms tam. „LatRosTrans” esot bijis jātiek vaļā no daudziem kriminālajiem elementiem, kuri bijuši iesaistīti dīzeļdegvielas zagšanā. Visnopietnākais darbs bijis mākslīgi uzpūsto izdevumu samazināšana – vadības algas, autoparks, milzu telpas, mākslas darbi… Nemaz nerunājot par padomēm regulāri maksātajām milzu summām, kuras jaunā vadība atcēla pilnībā. Šobrīd izmaksas no toreizējām atšķiroties pat četras reizes. Un konkrēti vadības komanda Lemberga laikā esot saņēmusi pat vairāk kā 10 reizes lielāku algu nekā šobrīd!
To pārdomājot, man liekas, ka 2009. gadā visa Latvijas tautsaimniecība varēja faktiski sabrukt, ja mēs neatrastos Eiropas Savienības sastāvā un mums nebūtu skandināvu banku. Kargins un Krasovickis ar saviem politiskajiem sakariem un dāsnajiem “ziedojumiem” taču savāca visus pensijas fondus Parex bankā. Zviedru bankas tad iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai (jo šādu rīcību aizliedz ES direktīvas), un Karginam nācās vismaz dalīties, varēja paturēt tikai daļu fondu.
Šobrīd tomēr ir vērojams, ka uzņēmumi kopumā kļūst godīgāki. Laikam tomēr atrašanās ES maina mūsu domāšanu, atšķirībā no tās savienības, no kuras laimīgi izkūlamies. Cita civilizācija.
